Pampāļu jeb Celmenieku mācītājmuiža izveidota blakus Franču
muižai 1743.gadā ar hercoga Fridriha Vilhelma Ketlera gādību. Apkārt izveidots
skaists parks. Pirmais mācītājs bijis kāds Vēvels. Pēc viņa mācītāji daudz
mainījušies, bet viens no viņiem – Alfrēds Reihvalds nostrādājis 43 gadus no
1860.līdz 1903.gadam. Muiža piederējusi pie Lielezeres pagasta un bijusi fon Ketleru
un vēlāk fon Štiglicu dzimtu pārvaldījumā. (I.Ančevska, I.Haruna “Saldus
novads”)
1980.gadā izdotās grāmatas “Okupētās
Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors Žanis Skudra raksta: “Ceļa labajā pusē Celmenieku mācītājmāja , kam uzlikts
šīfera jumts. Pēc kara tanī bija gan klubs, gan skola, gan vēl kas cits. Blakus
mācītājmājai stāv vēl dažas liepas no agrākajiem laikiem. No saimniecības ēkām
gan vairs var redzēt tikai vienu otru pamatu.”
No zana.lv: “Tagadējā teritorija, kurā
atrodas „Celmenieki”, ap 1740. gadu piederēja pie Lielezeres pagasta, kurš bija
viens no lielākajiem Latvijā un piederēja Fridriham Ketleram. Fridrihs Ketlers
1743. gadā uzcēla mācītājmuižu. Ar „Celmenieku” nosaukumu tā parādās 1798.gada
Kurzemes kartē. Pirmais saimnieks bija mācītājs Vēvels (no 1741. – 1751.
gadam). Sekoja: Fīrhufs (no 1751. – 1757. gadam), Fabricius (no 1757. – 1766.
gadam), Pāts (no 1767. – 1779. gadam), Kīnics (no 1780. – 1783. gadam), atkal
Fīrhufs (no 1783. – 1803. gadam), atkal cits Kīnics (1803. – 1846), Eivervelts
(no 1846. – 1859. gadam, apglabāts Silaiņu kapos), A. Reihvalds (no 1860. –
1903. gadam), Ziemanis (1903. – 1915. gadam).
Mācītāmuiža
„Celmenieki” beidza pastāvēt 1944. gad. Pēdējais
mācītājs bija Kasurs’. Līdz kara beigām „Celmeniekos” atradās armijas
hospitālis. Vienā mājas galā tika izveidoti kapi. No 1950. līdz 1957. gadam
kapi tika pienācīgi apkopti, bija pieminekļi.
Par cik Pampāļu skolu kara
beigās sagrāva, tad ar 1945. gada 23. oktobri „Celmeniekos” darbu sāka Pampāļu
7–gadīgā skola. Sākums bija ļoti grūts, jo pēc hospitāļa telpas bija atstātas
piemēslotas un viss iespējamais bija izlaupīts. Daudz pūļu „Celmenieku”
sakārtošanā ieguldījis izcilais pedagogs, direktors Alfrēds Brūns.
„Celmeniekos” skola atradās līdz 1961. gadam, kad Pampāļos uzcēla jauno skolu.
No 1961. gada
„Celmenieki” nonāca kolhoza „Boļševiks” rīcībā un kalpoja kā kolhoza klubs,
bibliotēka, tika iekārtoti dzīvokļi. Tā tas turpinājās arī pēc apvienošanās ar
kaimiņu kolhozu, kad izveidojās kolhozs „Zaņa”. „Celmenieki” tagad atrodas
pagasta vienā malā, neizdevīgā vietā un pamazām, bet noteikti iet pretī savai
bojā ejai. Iesākoties zemes reformai, savas īpašuma tiesības pieteica Pampāļu
evaņģēliski luteriskā draudze, kas liedza pagasta padomei tur veikt jebkādas
darbības. Pati draudze arī ēkas neapsaimniekoja, bet neapdzīvota un nekurināta
ēka ilgi nepastāv. Ēka ir celta 1743. gadā un ir vecākā šajā pusē. Tajā ir 2
unikāli kamīni un 1 krāsns, kas ir vēsturnieku uzmanības cienīgi. Bez tam, aiz
mājas atrodas parks, kurš kādreiz sakopts bija apkārtnes lepnums. Tur bija
grantēti celiņi, lapenes, akmens soliņi, dīķītis ar saliņu. „Celmeniekos”
daudzi ir kristīti un iesvētīti, kā arī skolā gājuši.”
Adrese: Saldus novads, Zaņas pagasts, "Celmenieki"
