Rāda ziņas ar etiķeti Pampāļu mācītājmuiža "Celmenieki". Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Pampāļu mācītājmuiža "Celmenieki". Rādīt visas ziņas

29.11.19

Pampāļu mācītājmuiža "Celmenieki"

                                                       (Fotografēts 2017.gadā)

Pampāļu jeb Celmenieku mācītājmuiža izveidota blakus Franču muižai 1743.gadā ar hercoga Fridriha Vilhelma Ketlera gādību. Apkārt izveidots skaists parks. Pirmais mācītājs bijis kāds Vēvels. Pēc viņa mācītāji daudz mainījušies, bet viens no viņiem – Alfrēds Reihvalds nostrādājis 43 gadus no 1860.līdz 1903.gadam. Muiža piederējusi pie Lielezeres pagasta un bijusi fon Ketleru un vēlāk fon Štiglicu dzimtu pārvaldījumā. (I.Ančevska, I.Haruna “Saldus novads”)

1980.gadā izdotās grāmatas “Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors Žanis Skudra raksta: “Ceļa labajā pusē Celmenieku mācītājmāja , kam uzlikts šīfera jumts. Pēc kara tanī bija gan klubs, gan skola, gan vēl kas cits. Blakus mācītājmājai stāv vēl dažas liepas no agrākajiem laikiem. No saimniecības ēkām gan vairs var redzēt tikai vienu otru pamatu.”
No zana.lv: “Tagadējā teritorija, kurā atrodas „Celmenieki”, ap 1740. gadu piederēja pie Lielezeres pagasta, kurš bija viens no lielākajiem Latvijā un piederēja Fridriham Ketleram. Fridrihs Ketlers 1743. gadā uzcēla mācītājmuižu. Ar „Celmenieku” nosaukumu tā parādās 1798.gada Kurzemes kartē. Pirmais saimnieks bija mācītājs Vēvels (no 1741. – 1751. gadam). Sekoja: Fīrhufs (no 1751. – 1757. gadam), Fabricius (no 1757. – 1766. gadam), Pāts (no 1767. – 1779. gadam), Kīnics (no 1780. – 1783. gadam), atkal Fīrhufs (no 1783. – 1803. gadam), atkal cits Kīnics (1803. – 1846), Eivervelts (no 1846. – 1859. gadam, apglabāts Silaiņu kapos), A. Reihvalds (no 1860. – 1903. gadam), Ziemanis (1903. – 1915. gadam).
Mācītāmuiža „Celmenieki” beidza pastāvēt 1944. gad. Pēdējais mācītājs bija Kasurs’. Līdz kara beigām „Celmeniekos” atradās armijas hospitālis. Vienā mājas galā tika izveidoti kapi. No 1950. līdz 1957. gadam kapi tika pienācīgi apkopti, bija pieminekļi.
     Par cik Pampāļu skolu kara beigās sagrāva, tad ar 1945. gada 23. oktobri „Celmeniekos” darbu sāka Pampāļu 7–gadīgā skola. Sākums bija ļoti grūts, jo pēc hospitāļa telpas bija atstātas piemēslotas un viss iespējamais bija izlaupīts. Daudz pūļu „Celmenieku” sakārtošanā ieguldījis izcilais pedagogs, direktors Alfrēds Brūns. „Celmeniekos” skola atradās līdz 1961. gadam, kad Pampāļos uzcēla jauno skolu.
      No 1961. gada „Celmenieki” nonāca kolhoza „Boļševiks” rīcībā un kalpoja kā kolhoza klubs, bibliotēka, tika iekārtoti dzīvokļi. Tā tas turpinājās arī pēc apvienošanās ar kaimiņu kolhozu, kad izveidojās kolhozs „Zaņa”. „Celmenieki” tagad atrodas pagasta vienā malā, neizdevīgā vietā un pamazām, bet noteikti iet pretī savai bojā ejai. Iesākoties zemes reformai, savas īpašuma tiesības pieteica Pampāļu evaņģēliski luteriskā draudze, kas liedza pagasta padomei tur veikt jebkādas darbības. Pati draudze arī ēkas neapsaimniekoja, bet neapdzīvota un nekurināta ēka ilgi nepastāv. Ēka ir celta 1743. gadā un ir vecākā šajā pusē. Tajā ir 2 unikāli kamīni un 1 krāsns, kas ir vēsturnieku uzmanības cienīgi. Bez tam, aiz mājas atrodas parks, kurš kādreiz sakopts bija apkārtnes lepnums. Tur bija grantēti celiņi, lapenes, akmens soliņi, dīķītis ar saliņu. „Celmeniekos” daudzi ir kristīti un iesvētīti, kā arī skolā gājuši.”
 

Adrese: Saldus novads, Zaņas pagasts, "Celmenieki"