Spītējot kariem un grūtiem
laikiem, piedzīvojot pārbūves un izmaiņas, Rubenes baznīca ir
saglabājusies cauri gadsimtiem,
pirmsākumus attiecinot uz 14. gs. sākumu vai pat 13. gs., kad Livonijas
hronikas autors Heinrihs (Indriķis) 1208. gadā šeit dibināja vienu no senākajām
kristīgajām draudzēm Latvijā. Tieši te savulaik katoļu priesteris
Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. 18.gadsimtā baznīcā par mācītāju
kalpojis Kristaps Harders, kurš ir bijis arī grāmatnieks. Viņš Rubenes
drukātavā vai driķētavā, kā to toreiz sauca, nodrukājis pirmo pavārgrāmatu
latviešu valodā, kā arī vēl daudzas citas tieši latviešiem domātas grāmatas.
Viņš bija pret Latviju un latviešiem viens no vistolerantākajiem mācītājiem,
kurš arī ļoti labi mācēja latviešu valodu. Tiek uzskatīts, ka viņa latviešu
valodas profesionālās zināšanas ir pārspējušas Stendera zināšanas. Viņš ir arī
Vidzemes kalendāra izveidotājs.
Baznīcas fasādē virs ieejas saglabājies Rubenes muižas kādreizējā īpašnieka Cimermaņa dzimtas ģerbonis.
2000.gadā, mainot baznīcas
altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, ka tās ir
senās vācbaltiešu Patkulu dzimtas kapenes. Dzimtai piederēja vairākas apkārtnē
esošas muižas. Uz kapeņu sienas apmetuma saglabājušies trīs teksta fragmenti vācu
valodā no Ījaba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.
Cits liktenis bija lemts Rubenes mācītājmuižai līdzās baznīcai. Vienīgās
ēkas, kas vēl liecina par seno mācītājmuižu, ir pāris muižai piederīgas 19. gs.
celtas saimnieciskās celtnes un neliels, taču ļoti izteiksmīgs koka kalpotāju
namiņš. Pēc arhitekta G. Jansona vērtējuma, tas ir vērtīgs lauku koka
celtniecības paraugs, kas, iespējams, celts 19. gs. 30. gados, kad tika veikta
pēdējā nozīmīgākā Rubenes baznīcas pārbūve. Diemžēl 2010. gadā šī celtne ir
kritiskā stāvoklī – pamesta, piegružota, ar bojātu jumta segumu un trupes
skartām nesošajām konstrukcijām.
Adrese: Kocēnu novads, Rubene, mācītājmuiža Pilskalnu ielā; banzīca Valmieras ielā
