15.10.19

Rīgas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca








                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1824. gadā pilsētas ģenerālgubernatora F. Pauluči ierosmē kādā smilšu augstienē pilsētas vispārējās aizgādības kolēģija uzcēla slimnīcu un nespējnieku patversmi, nosaucot tos ķeizara vārdā par Aleksandra Augstumiem. Par šīs iestādes garīgo aprūpi gādāja Doma baznīcas diakons un Jēkaba baznīcas igauņu mācītājs. Par privātiem ziedojumiem te tika uzcelts un 1826. 31.maijā iesvētīts arī koka lūgšanas nams, kas bija domāts visu kristīgo konfesiju vajadzībām. Dievkalpojumus lūgšanas namā sāka apmeklēt arī vietējie iedzīvotāji.
19. gadsimta vidū Sarkandaugavā sāka celt pašas lielākās fabrikas Rīgā un priekšpilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. 1869.gada 22. oktobrī apstiprināja jaunu draudzi, kas 1871. gada 27. jūnijā dabūja savu mācītāju Kārli Fromu. Tai pašā gadā tika iesvētīta draudzes kapsēta un atvērta baznīcas skola. Tā kā lūgšanas nams draudzi vairs nespēja uzņemt, 1872. gadā tika nolemts būvēt jaunu baznīcu. Rīgas rāte un abas ģildes šim nolūkam dāvināja 30 000 rubļu. Pēc arhitekta J. Felsko projekta 1876.- 1878.g. uzcēla mūra baznīcu no sarkaniem ķieģeliem neogotikas stilā ar 900 sēdvietām, kuru 1878.gada 21. maijā Sv. Trīsvienības svētkos iesvētīja un nosauca par Sv. Trīsvienības baznīcu. Visa būve bija izmaksājusi 46 031 rubli.
Atzīmējot baznīcas 25. jubileju 1903. gadā, pirmoreiz tika iededzinātas elektriskās spuldzes, kuru gaisma līdzvērtīga 2400 svecēm. Jubilejas reizē tika dāvināts arī kroņlukturis. Akciju sabiedrība “Aldaris” Eizenahā, Vācijā, pasūta altārgleznu „Ābrahāms upurē Īzāku” un dāvina to baznīcai. Šī ir viena no retajām altārgleznām, kuras sižets ņemts no Vecās derības.
Ērģeles būvējusi Rīgas firma «E. Martin» 1882.gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Adrese: Rīga,  Sarkandaugavas iela 10.