(Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1824. gadā pilsētas ģenerālgubernatora F. Pauluči ierosmē kādā smilšu
augstienē pilsētas vispārējās aizgādības kolēģija uzcēla slimnīcu un
nespējnieku patversmi, nosaucot tos ķeizara vārdā par Aleksandra Augstumiem.
Par šīs iestādes garīgo aprūpi gādāja Doma baznīcas diakons un Jēkaba baznīcas
igauņu mācītājs. Par privātiem ziedojumiem te tika uzcelts un 1826. 31.maijā iesvētīts
arī koka lūgšanas nams, kas bija domāts visu kristīgo konfesiju vajadzībām.
Dievkalpojumus lūgšanas namā sāka apmeklēt arī vietējie iedzīvotāji.
19. gadsimta vidū Sarkandaugavā sāka celt pašas lielākās fabrikas Rīgā un
priekšpilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. 1869.gada 22. oktobrī
apstiprināja jaunu draudzi, kas 1871. gada 27. jūnijā dabūja savu mācītāju
Kārli Fromu. Tai pašā gadā tika iesvētīta draudzes kapsēta un atvērta baznīcas
skola. Tā kā lūgšanas nams draudzi vairs nespēja uzņemt, 1872. gadā tika
nolemts būvēt jaunu baznīcu. Rīgas rāte un abas ģildes šim nolūkam dāvināja 30
000 rubļu. Pēc arhitekta J. Felsko projekta 1876.- 1878.g. uzcēla mūra baznīcu
no sarkaniem ķieģeliem neogotikas stilā ar 900 sēdvietām, kuru 1878.gada 21.
maijā Sv. Trīsvienības svētkos iesvētīja un nosauca par Sv. Trīsvienības
baznīcu. Visa būve bija izmaksājusi 46 031 rubli.
Atzīmējot baznīcas 25. jubileju 1903. gadā, pirmoreiz tika iededzinātas
elektriskās spuldzes, kuru gaisma līdzvērtīga 2400 svecēm. Jubilejas reizē tika
dāvināts arī kroņlukturis. Akciju sabiedrība “Aldaris” Eizenahā, Vācijā, pasūta
altārgleznu „Ābrahāms upurē Īzāku” un dāvina to baznīcai. Šī ir viena no
retajām altārgleznām, kuras sižets ņemts no Vecās derības.
Ērģeles būvējusi Rīgas firma «E. Martin»
1882.gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Adrese: Rīga, Sarkandaugavas iela 10.
