02.09.19

Lielvircavas vējdzirnavas

                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pilnībā zaudējušas savu dzirnavisko izskatu un vairāk izskatās pēc sēnes, bet ir vismaz saglābts tas, kas no tām palicis pāri. Tām ir jumts un, iespējams, ka arī kāds pielietojums.

1945.gada “Zemgales komunistā” publicēta darba zemnieku vēstule: “3. septembrī mēs, 6 Lielvircavas pagasta darba zemnieki, pagasta izpildkomitejas uzdevumā atvedām no Lielvircavas dzirnavām uz Jelgavas labības sagādes punktu apmēram 2,5 tonnas gārču labības. Dzirnavās labība netika pienācīgi uzglabāta. To turēja maisos sabērtu mūra ēkas apakšējā stāvā, kur parasti ir mitrs. Labība tur sabojājās un līdz ar to sapuva mūsu maisi, kas bija aizdoti dzirnavām pagaidu lietošanā. Bojāto un kaitēkļu pilno labību sagādes punktā nepieņēma un mums tā bija jāved mājup. Tā kā 3. septembrī lija lietus, labību mēs pārvedām atpakaļ gluži slapju. Darba diena bija izlietota, bet caur to labums neradās nevienam. Lielvircavas dzirnavu vadītājs Redisons zināja, ka labība stipri bojāta. To zināja arī dzirnavu darbiniece, kas organizēja labības vešanu un pati brauca mums līdzi. Vai nebija iespējams iepriekš sazināties ar labības sagādes punktu un noskaidrot labības pieņemšanas iespējas? Labība tika sūtīta mājup uzlabošanai, bet Lielvircavas dzirnavās nav ne kaltes, ne arī tādu labības pārtīrāmo mašīnu, ar ko būtu iespējams atdalīt daudzos kaitēkļus un piemaisījumus. Bojāšanos, kas radusies pelēšanas un satvīkšanas rezultātā, nav iespējams izlabot. Ja labība bija atvesta Jelgavā, vai to nevarēja nobērt kādā vietā, jo mājās mēs to pārvedām salijušu — tātad vēl sliktāku? Mums pašreiz ir ļoti daudz darbu savās saimniecībās. Jākuļ, jāpiegādā labība valstij, jāsteidz novākt atlikušais vasarājs, jāpabeidz sastrādāt zeme un jāsēj ziemāji, kā arī jādara vēl dažādi citi darbi. Pagasta izpildkomitejai bija jāzina, kā tiek dzirnavās labība uzglabāta. Ja mēs sviedros strādājam sēdami un novākdami ražu, tad mums ir tiesības prasīt, lai dažu cilvēku nevīžības dēļ labība netiktu sabojāta. Mēs prasām attiecīgu iestāžu rīcību, lai tiktu noskaidrots, kāpēc nepiemērotās telpās tiek uzglabāti lielāki labības krājumi un tur sabojāti, un kāpēc mums bija veltīgi jātērē laiks, vedot labību uz Jelgavu un atpakaļ, kā arī gādāt, lai turpmāk tādi apstākļi neatkārtotos.”


Adrese: Jelgavas novads,  Platones pagasts, Lielvircava, Ausekļa iela