(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pilnībā zaudējušas
savu dzirnavisko izskatu un vairāk izskatās pēc sēnes, bet ir vismaz saglābts
tas, kas no tām palicis pāri. Tām ir jumts un, iespējams, ka arī kāds
pielietojums.
Lielvircavas dzirnavas celtas 1838. gadā. Sākumā tās bijušas vējdzirnavas. 1914. gadā dzinavas nodega. 1920. gadā tās atjaunoja un darbināja ar motoru.
Kolhozu laikā 1980-os gados dzirnavas pārbūvēja par kolhoza ēdnīcu – kafejnīcu un telpām saviesīgiem pasākumiem četros stāvos. Kopš apmēram 2022.gada telpas neviens vairs neizmanto.
1945.gada “Zemgales
komunistā” publicēta darba zemnieku vēstule: “3.
septembrī mēs, 6 Lielvircavas pagasta darba zemnieki, pagasta izpildkomitejas
uzdevumā atvedām no Lielvircavas dzirnavām uz Jelgavas labības sagādes punktu
apmēram 2,5 tonnas gārču labības. Dzirnavās labība netika pienācīgi uzglabāta.
To turēja maisos sabērtu mūra ēkas apakšējā stāvā, kur parasti ir mitrs. Labība
tur sabojājās un līdz ar to sapuva mūsu maisi, kas bija aizdoti dzirnavām
pagaidu lietošanā. Bojāto un kaitēkļu pilno labību sagādes punktā nepieņēma un
mums tā bija jāved mājup. Tā kā 3. septembrī lija lietus, labību mēs pārvedām
atpakaļ gluži slapju. Darba diena bija izlietota, bet caur to labums neradās
nevienam. Lielvircavas dzirnavu vadītājs Redisons zināja, ka labība stipri
bojāta. To zināja arī dzirnavu darbiniece, kas organizēja labības vešanu un
pati brauca mums līdzi. Vai nebija iespējams iepriekš sazināties ar labības
sagādes punktu un noskaidrot labības pieņemšanas iespējas? Labība tika sūtīta
mājup uzlabošanai, bet Lielvircavas dzirnavās nav ne kaltes, ne arī tādu
labības pārtīrāmo mašīnu, ar ko būtu iespējams atdalīt daudzos kaitēkļus un
piemaisījumus. Bojāšanos, kas radusies pelēšanas un satvīkšanas rezultātā, nav
iespējams izlabot. Ja labība bija atvesta Jelgavā, vai to nevarēja nobērt kādā
vietā, jo mājās mēs to pārvedām salijušu — tātad vēl sliktāku? Mums pašreiz ir
ļoti daudz darbu savās saimniecībās. Jākuļ, jāpiegādā labība valstij, jāsteidz
novākt atlikušais vasarājs, jāpabeidz sastrādāt zeme un jāsēj ziemāji, kā arī
jādara vēl dažādi citi darbi. Pagasta izpildkomitejai bija jāzina, kā tiek
dzirnavās labība uzglabāta. Ja mēs sviedros strādājam sēdami un novākdami ražu,
tad mums ir tiesības prasīt, lai dažu cilvēku nevīžības dēļ labība netiktu
sabojāta. Mēs prasām attiecīgu iestāžu rīcību, lai tiktu noskaidrots, kāpēc
nepiemērotās telpās tiek uzglabāti lielāki labības krājumi un tur sabojāti, un
kāpēc mums bija veltīgi jātērē laiks, vedot labību uz Jelgavu un atpakaļ, kā
arī gādāt, lai turpmāk tādi apstākļi neatkārtotos.”
Adrese: Jelgavas novads, Platones pagasts, Lielvircava, Ausekļa iela
