23.09.19

Kažmeru muiža (Kažmēru muiža, Kažmēres muiža, Kasimirshof)

                                                 (Fotografēts 2011.gadā, Google foto)

Bramberģei blakus ir Kažmeri, kas bijusi neliela muiža. To savā vārdā nosaucis hercoga Jēkaba dēls Fridrihs Kazimirs (valdījis te no 1682. līdz 1698.gadam), taču tauta vietu saukusi pa savam — Kažmeri. Kažmeru muiža atradusies blakus Kažmeru kapiem un Tērvetes upītei. Kažmeru kapi ir gandrīz 200 gadus veci. Tajos guldīti vairāki agrāko Kažmeru un Falcgrāves muižu vagari. Viņiem uz kapu vietām uzliktas īpatnējas akmens piemiņas zīmes ar latviskiem uzrakstiem. (no “Zemgales balss” un “Darba uzvara”)
Kažmeru muižā notikušas arī nacionālo partizānu cīņas. Par to raksta 1941.gada “Nacionālā zemgale”: “Glūdas pagasta drošības dienests noorganizēts Glūdas aizsargu nodaļas priekšnieka Jāņa Neiberta vadībā. 3. jūlijā grupai bija lielāka sadursme pie Kažmeru muižas šķūņa. Šai šķūnī bija apmetušies apmēram 70 apbruņoti sarkanarmieši. Drošības dienesta locekļi, skaitā 18, sadalījās divās grupās un uzbruka šķūnim. Sākās nikna apšaudīšanās. Daļa krievu pretojās, bet daļa bēga uz mežu. Kaujai beidzoties, deviņi krievi bija krituši, trīs ievainoti un deviņi saņemti gūstā. Partizāni ieguva 20 šautenes un munīciju. No partizāņu vidus viegli ievainoja 18 gadus veco Laimoni Legzdiņu. Tās pašas dienas vakarā drošības dienesta štābā pienāca ziņa, ka gar Tērvetes upi pie Kažmeru kapiem virzās 11 apbruņoti krievi. Drošības dienesta locekļi nekavējoties devās tiem pa pēdām. Ceļā viņi izdzirda, ka pie Potēnu mājām notiek neliela apšaudīšanās. Grupa skriešus devās turp, bet tomēr pienāca par vēlu. Pie šķūņa stūra atrada smagi ievainoto partizāni Jāni Kaufmani. Viņš bija sašauts ar 12 lodēm un drīz vien mira. Noskaidrojās, ka Kaufmanis, redzot nākam krievus, bija nometies pie šķūņa stūra un atklājis uguni. Viņš bija izšāvis četrus šāvienus, no kuriem viens bija trāpījis krievu virsnieku. Pēc tam krievi bija viņu apgājuši un nemanīti piezagušies klāt no otras puses. Redzēts, ka viens no krieviem Kaufmani turējis aiz rokas, bet otrs šāvis uz to ar mašīnpistoli. Šo slepkavu bandu partizāni atrada noslēpušos Kanteiku māju kviešos. Niknums partizānos bija liels un uguns, ko viņi raidīja, bija nesaudzīga. No krieviem pieci krita, vienu ievainoja, bet trīs saņēma gūstā. Glūdas drošības dienesta locekļi līdz šim saņēmuši apmēram 200 gūstekņu. Savākti arī visi pagasta komunisti, izņemot komsorgu.”

“Glūdas pagasta hronikā”, kas saglabājusies pagasta valdē rakstīts: “"Kažmēres muižas rentnieks Lamsdorfs bija ierakstījis muižas dzimtļaudīs brīvo cilvēku — amatnieku Jāni no Spāru mājām. Jānis protestēja pret šo patvarības aktu, atteicās no klaušām un aizgāja ar saviem diviem dēliem uz Udzes novadu. Muižas rentnieks gribēja viņu aizvest ar varu, bet Udzes muižas rentnieka aizsargāts Jānis ar diviem lieciniekiem no Kažmēres zemniekiem devās uz Jelgavu, kur virskapitanāta tiesa noskaidroja, ka Jāņa tēvs Kārlis ap 1757. gadu kā brīvs poļu tautības vīrs kopā ar savu brāli Jāni bija ieceļojis Bramberģes novadā un tur apprecējis nebrīvu latvieti. Nedz Kārlis, nedz viņa dēls Jānis, kuri jau bija pilnīgi pārlatviskojušies, nekad nebija ne raktiski, ne mutiski, ne brīvprātīgi, nedz uzaicināti piekrituši pārejai nebrīvībā. Sakarā ar to tiesa atzina Jāni un tā dēlus par brīviem vīriem un izsniedza brīvības grāmatu". 


Adrese: Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Zemgale