(Fotografēts 2011.gadā, Google foto)
Bramberģei blakus ir
Kažmeri, kas bijusi neliela muiža.
To savā vārdā nosaucis hercoga Jēkaba dēls Fridrihs Kazimirs (valdījis te no 1682. līdz 1698.gadam), taču tauta vietu saukusi pa savam — Kažmeri. Kažmeru
muiža atradusies blakus Kažmeru kapiem un Tērvetes upītei. Kažmeru kapi ir gandrīz
200 gadus veci. Tajos guldīti vairāki agrāko
Kažmeru un Falcgrāves muižu
vagari. Viņiem uz kapu vietām uzliktas īpatnējas akmens
piemiņas zīmes ar latviskiem uzrakstiem. (no “Zemgales balss” un “Darba uzvara”)
Kažmeru muižā notikušas
arī nacionālo partizānu cīņas. Par to raksta 1941.gada “Nacionālā zemgale”: “Glūdas pagasta drošības dienests noorganizēts Glūdas aizsargu
nodaļas priekšnieka Jāņa Neiberta vadībā. 3. jūlijā grupai bija lielāka sadursme
pie Kažmeru muižas šķūņa. Šai šķūnī bija apmetušies apmēram 70 apbruņoti
sarkanarmieši. Drošības dienesta locekļi, skaitā 18, sadalījās divās grupās un
uzbruka šķūnim. Sākās nikna apšaudīšanās. Daļa krievu pretojās, bet daļa bēga
uz mežu. Kaujai beidzoties, deviņi krievi bija krituši, trīs ievainoti un
deviņi saņemti gūstā. Partizāni ieguva 20 šautenes un munīciju. No partizāņu vidus
viegli ievainoja 18 gadus veco Laimoni Legzdiņu. Tās pašas dienas vakarā drošības
dienesta štābā pienāca ziņa, ka gar Tērvetes upi pie Kažmeru kapiem virzās 11
apbruņoti krievi. Drošības dienesta locekļi nekavējoties devās tiem pa pēdām.
Ceļā viņi izdzirda, ka pie Potēnu mājām notiek neliela apšaudīšanās. Grupa
skriešus devās turp, bet tomēr pienāca par vēlu. Pie šķūņa stūra atrada smagi ievainoto
partizāni Jāni Kaufmani. Viņš bija sašauts ar 12 lodēm un drīz vien mira.
Noskaidrojās, ka Kaufmanis, redzot nākam krievus, bija nometies pie šķūņa stūra
un atklājis uguni. Viņš bija izšāvis četrus šāvienus, no kuriem viens bija
trāpījis krievu virsnieku. Pēc tam krievi bija viņu apgājuši un nemanīti
piezagušies klāt no otras puses. Redzēts, ka viens no krieviem Kaufmani turējis
aiz rokas, bet otrs šāvis uz to ar mašīnpistoli. Šo slepkavu bandu partizāni
atrada noslēpušos Kanteiku māju kviešos. Niknums partizānos bija liels un
uguns, ko viņi raidīja, bija nesaudzīga. No krieviem pieci krita, vienu
ievainoja, bet trīs saņēma gūstā. Glūdas drošības dienesta locekļi līdz šim saņēmuši apmēram 200 gūstekņu.
Savākti arī visi pagasta komunisti, izņemot komsorgu.”
“Glūdas pagasta hronikā”, kas saglabājusies pagasta valdē
rakstīts: “"Kažmēres muižas rentnieks Lamsdorfs bija ierakstījis muižas dzimtļaudīs brīvo cilvēku — amatnieku Jāni no
Spāru mājām. Jānis protestēja
pret šo patvarības aktu, atteicās no
klaušām un aizgāja ar saviem diviem dēliem uz Udzes novadu. Muižas rentnieks gribēja viņu aizvest ar varu,
bet Udzes muižas rentnieka aizsargāts
Jānis ar diviem lieciniekiem no Kažmēres zemniekiem devās uz Jelgavu,
kur virskapitanāta tiesa noskaidroja, ka Jāņa tēvs Kārlis ap 1757. gadu kā brīvs poļu tautības vīrs kopā ar savu brāli Jāni
bija ieceļojis Bramberģes novadā un tur
apprecējis nebrīvu latvieti. Nedz Kārlis, nedz viņa dēls Jānis, kuri jau bija pilnīgi pārlatviskojušies,
nekad nebija ne raktiski, ne
mutiski, ne brīvprātīgi, nedz uzaicināti
piekrituši pārejai nebrīvībā. Sakarā ar to tiesa atzina
Jāni un tā dēlus par brīviem vīriem un izsniedza
brīvības grāmatu".
Adrese: Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Zemgale
