Ozolmuiža (Lappier) Alojas novadā

                                           (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                                              (muižas pils senāk)

Iesākumā muižā saimniekoja senā Koskuļu dzimta. Tā piederējusi arī Korfiem un Ungerniem. No 1658.gada līdz 18.gadsimta otrajai pusei muižas īpašnieki bija Mengdenu dzimta. Muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777.gadā tā nonākusi grāfa Georga Johana Mellina īpašumā. Lepno kungu namu ar klasicisma stila fasādi un mansarda jumtu uzcēla 18.gadsimta 80-os gados. Tās projekta autors varētu būt tā laika Rīgas nozīmīgākais būvmeistars un arhitekts K. Hāberlands. Pils orientēta ar fasādi pret ezeru. 1888.gadā pilij tiek uzcelta piebūve, kura organiski iekļaujas kopējā ansamblī, jo tajā tiek saglabāts stils un mansarda jumts. Piebūvē atradās viesistaba un grāfa kabinets. Muižā esot saglabājušās vairāk kā 100 gadus vecās tapetes un logu aizvērtņi.

Mellinu dzimta pilī saimniekoja līdz pat 1939.gadam, kad grāfa ģimene aizbrauca uz Vāciju. Otrā pasaules kara gados vācieši šeit iekārtoja slimnīcu, bet nepaguva to izmantot. Pēckara gados dažās pils telpās darbojās nespējnieku nams, pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, bet no 1993.gada – Ozolu pamatskola. Pie pils daļēji saglabājies 18.gadsimta beigās veidots regulāra plānojuma parks, tā platība – 3,9 ha. Stādījumu pamatā ir ozoli un liepas, no kurām daudzi sasnieguši dižkoku apmērus. Ir arī eksotu sugas. Parks ir kopts, akmens žogs atjaunots. Ozolu muižas parka centrālās daļas kompozīcija bijusi simetriska, sadalīta nogabalos ar taisnos leņķos krustojošos celiņu tīklu. Ģeometriskā plānojuma parka daļu aptvēris koka žogs, kura iekšpusē pa parka perimetru vedis vienīgais cirpta dzīvžoga ietvertais celiņš. Pārējā parkā bijušas stādītas gan koku rindas, gan atsevišķi kompozicionāli savstarpēji saistītas vai arī nesaistītas koku grupas. Kad Ozolu muižas pilij uzcēla piebūvi, parka centrālās daļas plānojumu pārveidoja, izjaucot celiņu tīkla simetriju. Vēlāk parkā vairākkārt mainītas celiņu vietas, tā sākotnējo plānojumu var atšifrēt tikai pēc veciem zīmējumiem un atsevišķām detaļām. Pašlaik centrālajā daļā ap pili saglabājušās parka regulārā plānojuma iezīmes.

Adrese:  Alojas novads, Brīvzemnieku pagasts, Ozolmuižas pamatskola