08.07.19

Ozolkalna muiža (Eichenberg) Rīgā


                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                          (Muižas ēkas vieta, fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

 


                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)


Ozolkalna muiža atradās Šmerļupītes labajā krastā, starp Ķīšezera dienvidu krastu un Bābelīti tagadējā Pakalniešu ielā Juglas apkaimē. Daļēji saglabājusies agrākās muižiņas apbūve un parks, krusts arhibīskapa Jāņa Pommera nāves vietā.

19. gadsimta sākumā Ķīšezera dienvidu piekrastē atradās Štopelberga muiža (Stoppelberge), Baloža muiža (Ballod) un Zorgenfreijas muiža, kurā 1820. gadā piedzima gleznotājs Georgs Vilhelms Timms. Vēlāk Timmu zemesīpašumu sadalīja un ierīkoja Ozolkalna muižu, kuru 1842. gadā nopirka tirgotājs Ivans Komarovs un uzdāvināja Rīgas pareizticīgo bīskapam Irinarham. Muižas teritorijā uzcēla Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu. Pēc Pirmā pasaules kara Ozolkalna muižā dzīvoja arhibīskaps Jānis Pommers, kas aizrāvās ar biškopību un galdniecības darbiem, pats pamazām atjaunoja blakus esošo baznīcu.

1934. gada naktī uz 12. oktobrī Ozolkalna muižas ēkas otrā stāva darbnīcā līdz šim nenoskaidrotos apstākļos arhibīskapu Pommeru nogalināja, sadedzināja dokumentus un aizdedzināja ēku. 1937. gadā pabeidza atjaunot baznīcu, kurā dievkalpojumus noturēja Čiekurkalna, Šmerļa un Juglas pareizticīgā latviešu draudze. 1939. gada 26. augustā pilnīgi nodedzināja daļēji atjaunoto muižas ēku, 12. novembrī Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas ēku, bet 1940. gada 6. jūnija naktī zvanu torni. Otrā pasaules kara laikā muižiņas palīgēkā mitinājās bīskaps Jānis Garklāvs, bet muižas kungu māja un baznīca vairs netika atjaunotas.
Muižas kungu māja bija divstāvu ēka, kuras pirmajā stāvā atradās guļamistaba, kabinets, pieņemamā telpa un zāle. Otrajā stāvā atradās četras mazākas telpas, ieskaitot kabinetu un darbnīcu.
Šobrīd nodedzinātās baznīcas un muižas vietā uzstādīts balts piemiņas krusts, pie kura katru svētdienu notiekot aizlūgums. Pārējā teritorija, muižas parku ieskaitot, aizaugusi un pārvērsta par izgāztuvi, kaut gan to visu iztīrot, šeit būtu skaista un gleznaina atpūtas vieta, kam cauri vijas Šmerļupīte.

Adrese: Rīga, ap Pakalniešu ielu 24