Voleru muiža pirmo reizi rakstiskos avotos pieminēta 1623.gadā. Tolaik zviedri šo muižu atsavina kādam Henigam Voleram, muižam nomniekam. 1770.gadā muižu iegādājas latviešu koktirgotājs Jānis Šteinhauers un izvērš šeit nelielas kokzāģētavas būvniecību. Līdz ar to šeit vajadzīgi arī strādnieki un ap muižu izveidojas neliela apbūve. 19.gadsimta otrā pusē muiža piederēja tirgotāju un rūpnieku Tālheimu ģimenei.
Te notikušas arī kaujas
cīņā pret Bermontu. Muižā bija ierīkots ēdināšanas un pārsiešanas punkts, kuru izveidoja
žēlsirdīgā māsa Marija Tobiass.
Šobrīd saglabājusies
ēka neesot kungu māja, bet gan kalpu māja. Kungu māja nodegusi ugunsgrēkā 1920-to
gadu sākumā.
Māja
skaista, bet katrs izrīkojies kā mācējis un varējis. Dažs salicis plastmasas
logus, cits dzīvo ar vecajiem koka, kāda tantiņa iznāca pa durvīm un turpat
sētsvidū izgāza spaini ar netīru ūdeni vai kaut kādām samazgām. Bet skats no
mājas logiem skaists - uz Daugavu, uz ostu, uz ienākošiem
un aizejošiem kuģiem.Adrese: Rīga, Voleru iela 21 (agrāk bija 11)
