Muižas kompleksā saglabājušies pamati no otrās kungu mājas, uz dārznieka mājas pamatiem celta ēka, rijas drupas, kalte (tagad dzīvojamā māja), kūts, sabrukusi kalpu māja, neliela kūts ceļa malā. Blakus divas laukakmeņu būves, kas labi saglabājušās. Vienā no tām iekārtots muzejs un Raiņa klubs, kurš tagad arī jau slēgts. Agrāk (1950-os, 1960-os gados) kluba ēka saukusies par “Ausmu” un tur notikuši pasākumi, teātra izrādes, balles ar sēlpiliešu iemīļoto brāļu Aldiņu kapellu.
Raksts no
2014.gada 12.septembra laikraksta “Vēstnesis”:
Salas novada domes deputātu vairākums jūlija sēdē pieņēma lēmumu - no
2014.gada
1.oktobra slēgt Raiņa klubu–muzeju (Sēlpils novadpētniecības muzeju), kurā
izvietota kādreizējā Sēlpils pagasta, kurā ietilpa vēlākie Sēlpils un Staburaga
pagasti, vēstures ekspozīcija. Pamatojums – muzejs ir nerentabls.
Vecsēlpils muiža bija kroņa muiža, kuru Krievijas cars Aleksandrs II
1876.gadā uzdāvināja
kamerkundzei Flotovai. Pēc Pirmā Pasaules kara Vecsēlpils muižā darbojās
pagastmāja un Vecsēlpils pamatskola. 1920-to gadu sākumā Vecsēlpils muižas
klēti savā īpašumā ieguva Salas-Sēlpils lauksaimniecības biedrība „Sakne”. Tās
biedri, vācot ziedojumus un ieguldot savu darbu, klēti pārbūvēja par biedrības
namu ar ļoti labu lielās zāles akustiku. Tajā darbojās arī Raiņa kluba Sēlpils
nodaļa. Biedrības namā rosīgi darbojās koris, pūtēju orķestris, teātru trupas,
deju kolektīvi. 1930-tajos gados dziedāšanas biedrības „Lira” kori vadīja diriģenti
Kārlis Grasbergs un Pēteris Barisons. Pēc Otrā Pasaules kara biedrības namā
darbojās Sēlpils ciema kultūras nams „Ausma”. Biedrības nama darbības laikā
tajā uzstājās daudzi izcili Latvijas teātru mākslinieki, dzejnieki, notika teātru
izrādes un koncerti. Plašs kultūras darbs norisinājās līdz 1976.gadam, kad kolhozs
„Sēlija” atklāja jauno Sēlpils kultūras namu. Vēlāk biedrības namā (Raiņa klubā)
izveidoja Sēlpils un Staburaga pagastu vēstures ekspozīciju. Pirms desmit
gadiem par Eiropas Savienības, Latvijas Republikas un Sēlpils pagasta
pašvaldības finanšu līdzekļiem Raiņa klubs-muzejs tika renovēts un tajā
atjaunota Sēlpils un Staburaga pagastu vēstures ekspozīcija, tika rīkotas mākslas
darbu izstādes un notika valsts mēroga kultūras pasākumi.
Sēlpils pagastu dēvēja arī par profesoru pagastu. Tā teritorijā dzimuši un
dzīvojuši profesori:
komponists, diriģents Pēteris Barisons, akadēmiķis, purvu pētnieks Pēteris
Nomals, ekonomists un grāmatvedis Kārlis Andžāns, modernās biškopības un putnkopības nozares pamatlicējs
Pēteris Gerke un mediķis, ķirurgs, hipnozes pētnieks Roalds Gerke.
Šogad Sēlpilij apritēja 806 gadi kopš tās vārds minēts Indriķa hronikā.
Tagad kārtējā Sēlpils vēstures lappuse tiek izdzēsta. Pirms administratīvi
teritoriālās reformas Sēlpils pagasta aktīvisti, Jēkabpils un Latvijas
inteliģence vāca parakstus, protestējot pret netaisnību, ka novadam tiek dots
Salas nevis vēsturiskais Sēlpils vārds. Arī Raiņa kluba-muzeja slēgšana,
ietaupot pašvaldības budžetā EUR 6000, ir vēl viens trieciens sēlpiliešu un
sēļu identitātei, tāpat kā Sēlpils pamatskolas slēgšana 2009.gada 1.septembrī,
kuru daudzi, jo daudzi nevar piedot un nepiedos Salas novada domes deputātiem.
Adrese: Salas novads, Sēlpils pagasts, Vecsēlpils
