Vecmēmeles muižas kungu māja ir celta 19. gadsimta 2. ceturksnī. To, kāda pils izskatījās pirms pārbūves, var apskatīt tikai 19. gadsimta vidus zīmējumos. Ēkas dārza fasādi rotāja trīsstūra frontons, bet pagalma puses fasādes frontons, pārbūvējot pili, tika aizvietots ar itāļu neorenesanses formās izbūvētu pakāpienveida atiku. Tam laikam ārkārtīgi modernās izbūves apdarē izmantotas arkas, pilastri, karnīzes un dekoratīvi medaljoni. Pils pārbūve tika sākta ne agrāk kā 19. gadsimta 70. gadu 2. pusē. Muižas pils interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienu un arī griestu apdarei tika izmantoti gleznojumi, kas nosacīti imitēja koka konstrukcijas.
Muižas īpašnieki gadu gaitā bieži mainījušies. Te saimniekojuši Manteifeļu-Zēges, Bistramu un Drahenfusu dzimtas un pēdējais īpašnieks - Eižens fon Hārens. Hāreni te saimniekoja no 1858.gada līdz pat Latvijas Republikas dibināšanai. Hāreni apkārtnē bijuši labi ieredzēti, jo viņi labi izturējušies pret zemniekiem. 19.gadsimta 70-os gados muižā tika uzbūvēts jaudīgs spirta brūzis. Pēc Latvijas valsts dibināšanas Hāreni neieguva īpašumā muižas centru, bet tikai kādu vecu smēdi. Tā arī šī dzimta Latvijā nepalika. Tagadējās neatkarības gados jaunie Hāreni esot bijuši apskatīt bijušos īpašumus un 1998.gadā Mēmeles kapos saviem senčiem uzlikuši kapakmeni ar vārdiem no Hārenu testamenta: “Vergiss nie, wer wir sind!”(neaizmirsti, kas mēs esam).
1971.gadā Vecmēmeles muižu apskatījis novadpētnieks Žanis Skudra. Viņš par to raksta: “Vecmēmeles pilī tagad dzīvo mehanizātori. Te viss ļoti netīrs un nolaists. Pils ziemeļu pusē sabiedriska ateja, kas smird jau pa gabalu. Pils jumtam vēl daļa veco dakstiņu. Parkā zied pirmās
pavasara puķes. Mēmelei te plats līcis, kura malā aug vecas liepas.”
Jau 1987.gada “Cīņā” rakstīts: “Daudzas vecās mājas te, Pilskalnes un Mazzalves ciemā, stāv tukšām logu acīm. Pat varenā Vecmēmeles muižas ēka, kas ilgus gadus nokalpojusi par šīs apkārtnes skolas ēku, tagad pamesta, un kādam jau paticis izdauzīt bijušajai skolai logus.”
No muižas ēku kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts, rijas mūri un staļļa drupas. Vecmēmeles muižas kungu māja ir nodota privātīpašumā, bet neizskatās, ka tur kāds saimniekotu. Reizēm to sauc arī par aktieru muižu, jo savulaik to bijuši iegādājušies aktieri Juris Pļaviņš, Ingrīda Andriņa un Voldemārs Šoriņš.
2019.gadā muiža sāk izskatīties apdzīvota, tur sastādītas puķes.
1870. gadā Vecmēmeles muižā piedzima lietuviešu mācītājs, mūziķis un folklorists Teodors Brazis.
Adrese: Neretas novads, Mazzalves pagasts, Vecmēmele
