Dzīvojamā māja ir gara vienstāva koka būve ar augstu jumtu. Dienvidaustrumu fasādē izvirzīta piebūve - portiks ar sešām kolonnām. Tā varētu būt celta 19. gs. sākumā. Būve cietusi, pielāgojot to kolhoza kluba vajadzībām 20.gadsimta 50-to gadu sākumā.
15. gadsimta beigās (1488) Vaidavas muižu ar ordeņa mestra atļauju iepriekšējā lēņa turētāja Oto Rozena dēli – Hanss un Dītrihs pārdeva Jaunkalpenes un Ķieģeļu īpašniekam Evoldam Patkulam, kurš jauniegūtās zemes apvienoja ar Podzēniem. 17. gadsimta sākumā kā īpašnieks minēts Frīdrihs Vilhelms Patkuls.
Muižu mantoja dēls – slavenākais no Patkuliem, zviedru armijas kapteinis, krievu armijas ģenerālleitnants, Saksijas valsts slepenpadomnieks, aktīvs krievu – poļu koalīcijas dalībnieks Ziemeļu kara laikā - Johans Reinholds Patkuls (1660-1707).
Pēc Ziemeļu kara muižu nodeva Johana Reinholda brāļa Gustava Patkula atraitnes lietošanā. Landrāts Magnuss Johans fon Boks iegādājās Vaidavu kopā ar klāt piepirkto Veļķu muižas zemi, Zvirgzdu krogu un dzirnavām. 1783. gada vasarā par 20.000 Alberta dālderu muižu pārdevis Rīgas rātskungam Eberhardam Vevelam fon Krīgeram. Dažus gadus vēlāk no Krīgera kunga jau par krietni lielāku cenu – 30.000 Alberta dālderu īpašumu iegādājās asesors Frīdrihs Ludvigs fon Albedīls. Dēlam, zemes tiesas asesoram Francim Magnusam fon Albedīlam mantojot (1803) īpašumu, tā vērtība jau bija pieaugusi līdz 38.000 dālderu. Lietas negāja spoži, jo 1815. gadā ieķīlājis apriņķa tiesas sekretāram Kārlim Šūmanim par mazāku summu - 35.000 sudraba rubļu. Muižu atkal pārķīlāja par 40.000 sudraba rubļu uz desmit gadiem (1826). Tiesu sekretārs pats saimniekot negrasījās, jo 1830.gada ziemā par 28.000 sudraba rubļu ķīlas tiesības nodevis Matiasam Vilhelmam fon Hībbenetam. Turpmāko gadu laikā Vaidavas muižai īpašnieki atkal mainījās vairākkārt.
Fon Fēgezaki - pēdējie īpašnieki (no 1890. gada), kas muižu izmantoja tikai vasaras mītnei.
Adrese: Kocēnu novads, Vaidavas pagastasts, Vaidavas muiža
