Izskatās, ka Mežotnes pagasts nezin, ko ar šādām drupām dara citās valstīs, lai tās nesabruktu pavisam. Pirmkārt, tās ir laiku pa laikam jāattīra no mūros ieaugušajiem kokiem un krūmiem, jāattīra arī apkārtni ap to un pēc iespējas drupas jānorobežo, lai citiem, tādiem kā Andrejs Mediņš, kurš tagad būs devis lielisku mācību stundu citiem neapzinīgiem Latvijas pilsoņiem, neienāktu prātā kaut ko jaukt nost. Pagastam vajadzētu uzstādīt informatīvos stendus, kādi daudzviet citur Latvijā arī pie muižu drupām ir nolikti, vajadzētu norādes uz ceļiem, ka tur var apskatīt Garozas muižu. Tā būtu saprātīga rīcība, bet nevis gadiem turēt tādu vērtību un aizlaist postā un pēc tam priecīgi to atdot nojaukšanai.
Bez tam, Andrej Mediņ, es neesmu devusi atļauju izmantot manis fotografēto fotogrāfiju, lai ilustrētu savu aicinājumu uz barbarismu! Jūs pat tik daudz laika neesat atradis, lai aizbrauktu un pats to nofotografētu? Es labprāt ļauju cilvēkiem savas fotogrāfijas izmantot, kuras publicēju savā lapā http://manasvietas.blogspot.com/ , bet ne jau barbariem, kuriem nekas nav svēts. Varbūt labāk saorganizējiet talku un sakopiet šo vēsturisko stūrīti nevis nojauciet?
Bet patiesībā, Mediņ, jums plašs darba lauks - nākamās varat drupināt Cēsu pilsdrupas, Kokneses pilsdrupas, Dobeles pilsdrupas utt. Arī Bauskas pilij viens gals drupās. Kāpēc tās neņemat pa ķieģelītim priekš sevis?
Jāpiebilst arī tas, ka, lai arī ir nosūtītas vēstules gan Mediņam, gan Mežotnes pagastam, atbildes nav. Kas vainīgs, tas bailīgs! Cilvēki bez godaprāta, sirdsapziņas, ar seklām interesēm un bez izpratnes par kultūras un vēstures vērtībām. Tie, kas tika uzrunāti un kam ir sapratne par to, kas notiek, visi ir atbildējuši.
Un nobeigumā daži komentāri no interneta par šo tēmu:
16.aprīlis 2017 15:00
Uzmanīgi pārlasīju ziņas datumu... Nu nav tak 1.
aprīlis... Kādreiz šādas lietas darīja slepeni un tumsā. Tagad katram
iespēja pielikt roku vēstures iznīdēšanai. Protams, ar to arī var ieiet
vēsturē. Ceru, ka organizatori ir sagatavojuši piemiņas diplomus par
piedalīšanos pirmajā muižas nojaukšanas talkā Latvijā - lai būtu, ko
talciniekiem rādīt saviem bērniem un mazbērniem. Bilde no šobrīd
lielākās pieminekļu apzināšanas lapas... Vai autoram kauna nemaz nav?
Jāsāk domāt, vai nav jādzēš kultūrvēsturiskos objektus no savām lapām,
ja Andrejs Mediņš un varbūt ne viņs vien šādas lapas skata kā
būvmateriālu atrašānās vietu katalogu.
NRA viedokli par to, kā tur varēja nokļūt šāds aicinājums uz barbarismu, noteikti gribu uzzināt.
NRA viedokli par to, kā tur varēja nokļūt šāds aicinājums uz barbarismu, noteikti gribu uzzināt.
Vai Mežotnes pagasts to pieļāvis? Kauns, ka paši netiek ar vēsturisko ēku galā un izdāļā to kā lēto būvmateriālu!
13.aprīlis 2017 7:59
Ar āmuriem un kaltiem jau var nojaukt ne tikai šīs drupas vien, bet arī visu savas tautas vēsturi. It īpaši to vēstures posmu, kurā ārdītāji un demolētāji bijuši mūsu pašu līdzcilvēki pavisam nesenā pagātnē..
Varu
derēt, ka tie noārdītie un pēc tam citur iemūrītie ķieģeļi jaunajam
īpašniekam svētību nedos. Tāpat arī svētību nedos iekārotais zemes
gabals, uz kura atrodas patreizējās drupas. Jo, cik esmu lasījis, tad
visi vecie muižkungi lai aizsargātu savu īpašumu, ir likuši virsū lāstu
tiem, kuri sadomās viņu īpašumus postīt.
Andrej, man ir kauns par Tevi...
Tiešām prātam netverami! Aizsūtiet šo materiālu televīzijai, presei! Varbūt, ka izdosies apturēt šo pasākumu.
Atbilde no Pieminekļu aizsardzības inspekcijas:
Garozas muižas paliekas nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis, līdz ar to pašvaldībai ir tiesības ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tomēr jāņem vērā – kaut arī objekts nav valsts aizsardzībā, tam nenoliedzami ir kultūrvēsturiska vērtība. Muižas drupas ir materiāla liecība par vietas attīstību un tās vēsturi ne tikai rakstos, bet arī taustāmā veidā. Arī drupas var sakopt, estetizēt un pārvērst par kvalitatīvu vietzīmi, kas ieņem savu vietu kultūrvēsturiskajā ainavā.
Pasaulē ir zināmi piemēri, kad kultūras pieminekļu aizsardzībā izmanto kāda pieminekļa oriģinālo substanci, lai glābtu kādu sabiedrībai nozīmīgāku kultūras mantojuma objektu. Bet šajā gadījumā neviens objekts nav jāglābj, Bruknas muižas saimniecības ēka var tapt arī no jauniem materiāliem. Līdz ar to tāda mērķtiecīga Garozas muižas drupu nojaukšana uzskatāma par vardarbību pret vērtībām. Inspekcija aicina Mežotnes pagasta pārvaldi un talkotājus sakopt Garozas muižas drupas un saglabāt kā vietzīmi savā pašvaldībā.
Cieņā
Alma Kaurāte-Java
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
T. 67326602
Izbrīnīts ir arī Lietuvas vēsturnieks Tomas Baranauskas, kurš devās 2017.gada jūlijā pētīt Garozas kaujas vietas un negaidīti atklāja notikušo vandālismu - vēsturiskās muižas ēkas nojaukšanu. Par to ir tapis viņa raksts alkas.lt - http://alkas.lt/2017/08/01/t-baranauskas-garuozos-musio-laukuose-barbariskai-naikinamos-istorijos-pedsakai/ . Tātad šis vandalisma akts ir kļuvis zināms arī starptautiskā mērogā. Mediņ, vai kauns joprojām nav?
Atbilde no Pieminekļu aizsardzības inspekcijas:
Garozas muižas paliekas nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis, līdz ar to pašvaldībai ir tiesības ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tomēr jāņem vērā – kaut arī objekts nav valsts aizsardzībā, tam nenoliedzami ir kultūrvēsturiska vērtība. Muižas drupas ir materiāla liecība par vietas attīstību un tās vēsturi ne tikai rakstos, bet arī taustāmā veidā. Arī drupas var sakopt, estetizēt un pārvērst par kvalitatīvu vietzīmi, kas ieņem savu vietu kultūrvēsturiskajā ainavā.
Pasaulē ir zināmi piemēri, kad kultūras pieminekļu aizsardzībā izmanto kāda pieminekļa oriģinālo substanci, lai glābtu kādu sabiedrībai nozīmīgāku kultūras mantojuma objektu. Bet šajā gadījumā neviens objekts nav jāglābj, Bruknas muižas saimniecības ēka var tapt arī no jauniem materiāliem. Līdz ar to tāda mērķtiecīga Garozas muižas drupu nojaukšana uzskatāma par vardarbību pret vērtībām. Inspekcija aicina Mežotnes pagasta pārvaldi un talkotājus sakopt Garozas muižas drupas un saglabāt kā vietzīmi savā pašvaldībā.
Cieņā
Alma Kaurāte-Java
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
T. 67326602
Izbrīnīts ir arī Lietuvas vēsturnieks Tomas Baranauskas, kurš devās 2017.gada jūlijā pētīt Garozas kaujas vietas un negaidīti atklāja notikušo vandālismu - vēsturiskās muižas ēkas nojaukšanu. Par to ir tapis viņa raksts alkas.lt - http://alkas.lt/2017/08/01/t-baranauskas-garuozos-musio-laukuose-barbariskai-naikinamos-istorijos-pedsakai/ . Tātad šis vandalisma akts ir kļuvis zināms arī starptautiskā mērogā. Mediņ, vai kauns joprojām nav?
Muižniece 15.aprīlis 2017 17:21