(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Senajā
Lielvircavas novadā ietilpa pavisam astoņas muižas līdz ar pie tām piederīgām
zemnieku mājām. 1509. gada 12.
janvārī Vācu ordeņa mestrs Livonijā Valters fon Plettenbergs atdeva savam
vasalim Heinricham (Hinrick) fon Klopmanim uz lēņu tiesībām Lielvircavu (Gross
- Wurzau), Ogļaini (Oglev) un Mazvircavu vai Jauno
muižu (Neu-hof). Pāris gadus vēlāk par nopelniem karā pret krieviem Klopmans
saņem vēl Skursteņu muižu (Schorstadt) un Liepas muižu
(Lindenfeld). Pēc tam kāds no vēlākiem Klopmaņiem dibina (droši vien iznīcinot zināmu skaitu zemnieku
māju) Fridricha muižu (Fridrichshof) un nopērk Mazlauku
muižu (Klein-Feldhof) un Audruvi (Audrau). Tā piederējusi
arī Oto fon Bēram. Viņa laikā tika uzbūvēta neliela dzeltenu ķieģeļu muižas
kungu ēciņa ar plakanu jumtu un savādu plānojumu un tas pārējo muižas ēku vidū
izskatījās naivi samākslots un tajā velti bija meklēt kaut vienu motīvu, kas to
saistītu ar apkārtējo vidi un arī laikmetu. Te uzslava izsakāma arhitektam par
uzdrīkstēšanos un nevis par rezultātu. (izmantoti materiāli no Daiņa Bruģa “Historisma
pilis Latvijā”)
Audruve
pēc barona Klopmaņa mainījusi
vairākkārt īpašniekus, līdz beidzot to nopircis latvietis Jānis Kīns. Par Jāni
Kīnu ar visdziļāko cienību runājot jāsaka, ka šis vīrs ir īsts latviešu
enerģijas un neatlaidīga darba paraugs. Viņš ir nevien
divas reizes nopircis Audruves muižu (pirmo reizi muižu iepērkot, otrreiz
atpērkot atsavinātās jaunsaimniecības), devis saviem
dēliem un meitām augstskolas izglītību, bet arī priekšzīmīgi nostādījis savu
saimniecību. (no grāmatas “Lielvircavas
novads” 1937.)
