Zviedru laikos šī vieta ietilpa Limbažu pilsnovadā, ko 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs uzdāvināja Rīgas pilsētai. No 1690. līdz 1796. gadam muiža bija Hastferu dzimtas īpašums un no viņu uzvārda arī radies muižas nosaukums. Vēlāk muižas īpašnieki bija Osten-Zakeni, bet pēdējais īpašnieks bija Ernsts fon Fēgezaks.
Muižas kungu māja celta 19.gadsimtā klasicisma stilā. 1864.gadā ēka pārbūvēta un apmūrēta ar sarkaniem ķieģeļiem.
Pie muižas kungu mājas saglabājies parks, kura lielākā vērtība ir 7 Polijas lielčiekuru lapegles, kuru stumbru apkārtmērs pārsniedz 2,5 m.
Apmēram 30 metrus uz Z no muižas ēkas aug arī liepa – dižkoks, kura apkārtmērs ir 4,56 m un augstums 30,6 m. Pie Āsteres ezera atradušās divas muižas – Āsteres un Šķirstiņu. Āsteres muižnieks ezeru ļāvis izmantot makšķerēšanai, bet Šķirstiņu – nē. Zvejnieku ķeršanai viņš turēja pie ezera 3 sargus speciāli būvētā sarga mājā.
Āsteres muižas ēkas un parks mūsdienās esot privātīpašums, bet muižas kungu ēka tomēr
ieaugusi garā zālē un netiek apsaimniekota.
Parka galā aiz Riekstiņu mājas atrodas liels koku puduris. Tagad vairs retais ciema iedzīvotājs zina, ka tie ir vecie muižas kapi. Labi meklējot, var atrast divus stabus, kas ved uz apbedījuma vietu. Pirms gadiem 45-50 par kapu ieeju vēl liecinājuši 2 grandiozi granīta bluķi.
