Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta. Rakstu
avotos kopš 1231. gada ir pieminēti nosaukumi Arowelle, Erwahlen, Arwalen,
Arwal, Arevale, Arwallenn. Pēc 1253. gada kuršu zemju dalīšanas Ārlava kļuva
par Kurzemes bīskapijas iecirkni (bīskapijā bija deviņi šādi iecirkņi). Pēc
pēdējā Kurzemes bīskapa — hercoga Magnusa nāves 1583. gadā Ārlava nonāca
Polijas-Lietuvas valdījumā un bija viens no septiņiem Piltenes apgabala
draudzes novadiem. Līdz 1644. gadam Ārlavas draudzē ietilpa arī zviedru
zvejnieku apdzīvotā Roņu sala.
Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies pie kādreizējās Ārlavas muižas centra.
Ārlavas muiža ar parku un Ārlavas luterāņu baznīca (2 km uz ziemeļrietumiem pie
Popervāles) ir kultūrvēstures pieminekļi.
Muižas īpašnieki kopš 1621.gada bijuši fon Maideli. Nomainoties vēl vairākiem īpašniekiem,
1891.gadā par īpašnieku kļuva Līveni un saimniekoja te līdz pat muižas atsavināšanai.
Muiža celta 18.-19. gs. mijā, pārbūvēta 19. gadsimtā. Bet 20.gadsimta 60-os gados uzbūvēts otrais stāvs. Mūsdienās ēka ir pamesta. Daļēji saglabājušies parka fragmenti.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā fon der Ostenu-Sakenu dzimtas fondā saglabājušies muižas dokumenti, kas apstiprina, ka ēkas projektu izgatavojis arhitekts Grano, par ko saņēmis honorāru 50 sudraba rubļu apmērā. Tas bijis ļoti neordinārs arhitektonisks risinājums, tālu atkāpjoties no Kurzemes celtniecības tradīcijām. (izmantoti materiāli no D.Bruģa “Historisma pilis Latvijā”)
Adrese: Talsu novads, Ārlavas pagasts