1889. gada 15. oktobrī tika atklāta Šķibes pagasta skola, toreiz saukta par
Aleksandra muižas skolu – Alexandershofische Schule. No preses izdevumiem par
to liecina „ Latviešu Avīzes” pielikums „ Baznīca un Skola”, kur 1898. gada 3.
numurā var lasīt: „ Šķibes pagasta skola tikusi dibināta 1889. gadā. Šī ir
viena no Dobeles draudzes labākajām skolām, jo tā ir ar savām klases, tā arī
ēdamām un guļamām istabām it labi un ērti iekārtota. Skolu pa ziemu apmeklē
līdz 70 bērnu, pēdējos gados pa lielākai daļai meitenes. Skolas uzturēšanai pagasts
upurē apmēram 500 rbļ. ik gadus; arī priekš skolas bibliotēkas dibināšanas
pagasts devis 12 rbļ. Pie skolas pagasts cēlis arī it krietnu augļu dārzu, lai
te bērnus pamācītu augļu koku tapšanā. Pašā sākumā pagasts te iestādījis 40
augļu kociņus; vēlāk arī vietējais skolotājs A. Grauzes kungs uz sava rēķina
stādījis citus kociņus, tā ka šinī skolas dārzā tagad atrodas līdz 80 augļu
kociņu.”
Pirmais skolotājs Augusts Kristapa
d. Grauze Šķibes pagasta skolā strādāja no 1889. gada līdz 1902. gadam. No 1902.
gada līdz 1944. gadam par skolotāju un reizē skolas pārzini strādāja Alberts
Ginters, kurš 1902. gadā bija saņēmis tautskolotāja atestātu.
Skolas dzīvē lielas pārmaiņas notika 1905./1906. mācību gadā. Latvijā
risinājās 1905. gada revolūcijas notikumi, tie negāja secen arī šeit. Skolā
bērnus mācīja saskaņā ar jaunajām programmas prasībām. Mācības visos mācību
priekšmetos notika dzimtajā valodā, atteicās no ticības mācības, paplašināja
mācību programmu, mācības saistīja ar praktisko dzīvi.
Latvijas Republikas dibinātāji pamatoti atzina, ka vislielākā uzmanība
jāpievērš tieši tautas izglītībai, tādēļ jau 1919. gadā, kara apstākļos, tika
izdots likums par izglītības iestādēm, kas noteica obligātu bezmaksas izglītību
visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam. Izglītības sistēmas pamatā bija noteikta
sešgadīgā pamatskola, kuru pabeidzot, jaunieši varēja vai nu stāties darbā, vai
turpināt izglītību augstākās skolās, arodskolās vai amatnieku darbnīcās kā
mācekļi.
1920./1921. mācību gadā Šķibes pamatskolu apmeklēja 75 skolēni – 48 zēni un
27 meitenes. Skolēnu vecums bija ļoti dažāds. 1923./1924. m.g. Šķibes
pamatskolā tika atvērta pirmsskolas klase. Tajā mācījās 7 skolēni.
1934. gadā skolā nodibināts mazpulks, kuru vadīja skolas pārzini Alberts
Ginters. Mazpulkā iesaistījās visi skolēni. Skolas apkārtnē tika izveidoti
izmēģinājuma lauciņi. Mazpulka dalībnieki piedalījās izstādēs, devās
ekskursijās uz vietējām saimniecībām, ziemas mēnešos gatavoja dažādus
lauksaimniecības darba rīkus.
1935. gadā ir veikta skolas ēkas pārbūve.
1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca PSRS karaspēks. Pēc valstiskās
neatkarības zaudēšanas izglītības sistēmu izmainīja pašos pamatos. Skolu
atdalīja no baznīcas, bet baznīcu no valsts. Skolā aizliedza mācīt ticības
mācību, Latvijas vēstures vietā sāka mācīt Padomju Savienības vēsturi. Jau no
trešās klases sāka mācīt krievu valodu. Jaunā valdība aizliedza mazpulku
organizācijas darbu. Izmainījās skolu svētku rituāli un tradīcijas.
1943. gada pavasarī skolas telpās apmetās vācu lidotāji un ierīkoja topogrāfu
– kara izlūku štābu. Skolēni pēdējo reizi pie skolas nofotografējās, pēc tam
mācību darbs līdz 1944. gadam turpinājās blakus esošajās lauku mājās – „
Strāļās”, „ Smildziņās” un „ Ceļmaliešos”. Pēc Otrā pasaules kara Šķibes
6-klasīgo pamatskolu pārveidoja apr septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Par skolas
direktoru strādāja Jānis Holsts, bet vēlāk Boriss Krasņikovs. Ar katru mācību gadu
centās palielināt tā saukto divu plūsmu skolu skaitu, un Šķibes septiņgadīgajai
skolai tika pievienota Austrumu septiņgadīgā skola.
Pašlaik ēkā atrodas Jelgavs novada Mūzikas un mākslas skola, jo netālu ir
uzcelta jauna skolas ēka.
Adrese: Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Nākotne, Skolas iela 2
