Rāda ziņas ar etiķeti Šķibes skola. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Šķibes skola. Rādīt visas ziņas

11.05.19

Šķibes skola

                                                   (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


1889. gada 15. oktobrī tika atklāta Šķibes pagasta skola, toreiz saukta par Aleksandra muižas skolu – Alexandershofische Schule. No preses izdevumiem par to liecina „ Latviešu Avīzes” pielikums „ Baznīca un Skola”, kur 1898. gada 3. numurā var lasīt: „ Šķibes pagasta skola tikusi dibināta 1889. gadā. Šī ir viena no Dobeles draudzes labākajām skolām, jo tā ir ar savām klases, tā arī ēdamām un guļamām istabām it labi un ērti iekārtota. Skolu pa ziemu apmeklē līdz 70 bērnu, pēdējos gados pa lielākai daļai meitenes. Skolas uzturēšanai pagasts upurē apmēram 500 rbļ. ik gadus; arī priekš skolas bibliotēkas dibināšanas pagasts devis 12 rbļ. Pie skolas pagasts cēlis arī it krietnu augļu dārzu, lai te bērnus pamācītu augļu koku tapšanā. Pašā sākumā pagasts te iestādījis 40 augļu kociņus; vēlāk arī vietējais skolotājs A. Grauzes kungs uz sava rēķina stādījis citus kociņus, tā ka šinī skolas dārzā tagad atrodas līdz 80 augļu kociņu.”
 Pirmais skolotājs Augusts Kristapa d. Grauze Šķibes pagasta skolā strādāja no 1889. gada līdz 1902. gadam. No 1902. gada līdz 1944. gadam par skolotāju un reizē skolas pārzini strādāja Alberts Ginters, kurš 1902. gadā bija saņēmis tautskolotāja atestātu.
Skolas dzīvē lielas pārmaiņas notika 1905./1906. mācību gadā. Latvijā risinājās 1905. gada revolūcijas notikumi, tie negāja secen arī šeit. Skolā bērnus mācīja saskaņā ar jaunajām programmas prasībām. Mācības visos mācību priekšmetos notika dzimtajā valodā, atteicās no ticības mācības, paplašināja mācību programmu, mācības saistīja ar praktisko dzīvi.
Latvijas Republikas dibinātāji pamatoti atzina, ka vislielākā uzmanība jāpievērš tieši tautas izglītībai, tādēļ jau 1919. gadā, kara apstākļos, tika izdots likums par izglītības iestādēm, kas noteica obligātu bezmaksas izglītību visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam. Izglītības sistēmas pamatā bija noteikta sešgadīgā pamatskola, kuru pabeidzot, jaunieši varēja vai nu stāties darbā, vai turpināt izglītību augstākās skolās, arodskolās vai amatnieku darbnīcās kā mācekļi.
1920./1921. mācību gadā Šķibes pamatskolu apmeklēja 75 skolēni – 48 zēni un 27 meitenes. Skolēnu vecums bija ļoti dažāds. 1923./1924. m.g. Šķibes pamatskolā tika atvērta pirmsskolas klase. Tajā mācījās 7 skolēni.
1934. gadā skolā nodibināts mazpulks, kuru vadīja skolas pārzini Alberts Ginters. Mazpulkā iesaistījās visi skolēni. Skolas apkārtnē tika izveidoti izmēģinājuma lauciņi. Mazpulka dalībnieki piedalījās izstādēs, devās ekskursijās uz vietējām saimniecībām, ziemas mēnešos gatavoja dažādus lauksaimniecības darba rīkus.
1935. gadā ir veikta skolas ēkas pārbūve.
1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca PSRS karaspēks. Pēc valstiskās neatkarības zaudēšanas izglītības sistēmu izmainīja pašos pamatos. Skolu atdalīja no baznīcas, bet baznīcu no valsts. Skolā aizliedza mācīt ticības mācību, Latvijas vēstures vietā sāka mācīt Padomju Savienības vēsturi. Jau no trešās klases sāka mācīt krievu valodu. Jaunā valdība aizliedza mazpulku organizācijas darbu. Izmainījās skolu svētku rituāli un tradīcijas.
1943. gada pavasarī skolas telpās apmetās vācu lidotāji un ierīkoja topogrāfu – kara izlūku štābu. Skolēni pēdējo reizi pie skolas nofotografējās, pēc tam mācību darbs līdz 1944. gadam turpinājās blakus esošajās lauku mājās – „ Strāļās”, „ Smildziņās” un „ Ceļmaliešos”. Pēc Otrā pasaules kara Šķibes 6-klasīgo pamatskolu pārveidoja apr septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Par skolas direktoru strādāja Jānis Holsts, bet vēlāk Boriss Krasņikovs. Ar katru mācību gadu centās palielināt tā saukto divu plūsmu skolu skaitu, un Šķibes septiņgadīgajai skolai tika pievienota Austrumu septiņgadīgā skola.


Pašlaik ēkā atrodas Jelgavs novada Mūzikas un mākslas skola, jo netālu ir uzcelta jauna skolas ēka.
 
Adrese: Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Nākotne, Skolas iela 2