Kapa vieta labiekārtota un atklāta 1991.gada 1.oktobrī Vairogu māju tuvumā. Piemiņas zīmes autors ir Mārtiņš Zaurs. Tā veidota krusta formā gan no Latvijas, gan Zviedrijas akmens. Zviedru karavīri te krituši Ziemeļu kara laikā. Sākotnēji pieminekļa vieta tika kopta un uzturēta labā kārtībā. Biju tur 2014.gadā un viss bija sakopts, bet jau 2018.-2019.gados ap pieminekli ir tāda nezāļu jūra, ka pat pieminekļa pakāje nav redzama. Sazinoties ar pašvaldību, tika atbildēts, ka zāle tiekot pļauta, bet rindas kārtībā pa visu pagastu. Skumji gan, ka vasarā neatliek laiks un tehnika, lai savlaicīgi ap pieminekli nopļautu zāli. Par pieminekļa apkārtnes labiekārtošanu esot ieinteresējusies arī Zviedrija.
17.gadsimta sākumā pēc poļu-zviedru kara Stolbovas miera līguma Zviedrija ieguva Latvijas Vidzemes daļu. Vidzemes pakļautība Zviedrijai ilga 92 gadus. Vidzemē un Igaunijas teritorijās zviedri īstenoja virkni progresīvu reformu: nodibināja Tērbatas ģimnāziju 1630. gadā, uz tās bāzes pēc diviem gadiem izveidoja Tērbatas universitāti, ieviesa stingru tiesu sistēmu, no 1630. gada atļāva zemniekiem brīvi pārdot savus ražojumus. 1686. gādā ar likumu aizliedza spīdzināšanu, 1667. gadā Vidzemē nodibināja draudžu skolu sistēmu, 1636. gadā izdeva likumu par Vidzemes zemnieku aizsardzību utt. Turklāt pašā Zviedrijā nekad nav pastāvējusi dzimtbūšana. Kurzemes un Zemgales hercogiste, būdama Polijas pakļautībā, bija karastāvoklī ar zviedriem, bet progresīvās reformas Vidzemē dziļi ietekmēja kurzemniekus. 1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. Tajā piedalījās Zviedrija, Polija un Krievija, kuras cīnījās par savām teritoriālajām interesēm un kundzību pie Baltijas jūras. 18.gadsimta sākumā Krievijas karaspēks siroja Zviedrijas pārvaldītajā Vidzemē. Lai to novērstu, zviedri ieradās Pērnavā un veica militāru maršu uz Kurzemi, kuras lielākajā daļā arī nostiprinājās. Zviedri okupēja Vilces novadu no 1701. līdz 1705. gadam. 1704. gadā Mūrmuiža piederēja zviedram Olsonam. Zviedru armijas priekšgalā atradās ievērojamais karavadonis ģenerālis Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659.—1719.), kurš militāro rūdījumu bija guvis, cīnīdamies Ungārijā pret turkiem. 1703. gadā viņu iecēla par Jelgavas gubernatoru. Kurzemē parādījās lielas Krievijas armijas daļas ģenerāļa Borisa Šeremetjeva (1652.—1719.) vadībā. 1705. gadā krievu karaspēks cīņās ar zviedriem izpostīja Vilces, Blankenfeldes un Mūrmuižas novadu. 1705. gadā 16. jūlijā (pēc Gregora stila) notika Mūrmuižas kauja, kurā piedalījās 20 tūkstoši Krievijas un septiņi tūkstoši Zviedrijas armijas kareivju. Lēvenhaupta vadītie zviedru spēki, starp kuriem bija arī liela daļa vidzemnieku, parādot izcilu taktisko sagatavotību, sašķēla skaitliski pārāko pretinieku vairākās daļās un to smagi sakāva. Lēvenhauptu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē un iecēla par Rīgas gubernatoru. Par šīs kaujas sīvumu liecina abu armiju dzīvā spēka zaudējumi kopā 7,7 tūkstoši kritušo. Zviedru armija arī bija stipri cietusi un nekavējoties devās uz Rīgu. Vietējiem zemniekiem bija jāapglabā kritušie un jāaprūpē ievainotie. Kritušie tika apbedīti pretī Mūrmuižai Vilces upes krastā. (Jelgavas ziņotājs, 28.09.1991)
Ļoti interesanti, kā šo notikumu apraksta 1957.gada izdevumā “Kur plūst Lielupe” – okupācijas varai patīkamā veidā, pilnībā sagrozot faktus: “Šī kauja notikusi Ziemeļu kara laikā 1705. gada 16. jūlijā starp zviedru un krievu karapulkiem. Zviedrus vadījis ģenerālis Levenhaupts, krievu karapulkus — ģenerālis Šeremetjevs. Zviedri šajā kaujā smagi sakauti.”
Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Mūrmuiža
