30.05.19

Zosnas muiža (Veczosnas muiža, Sossenhof)









                                              (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Zosnas muižas apbūve sastāv no muižas kungu mājas, pārvaldnieka mājas, kalpu mājas jeb “kučiera mājas”, saimniecības ēkām, kuras daļēji gājušas bojā. Muižas apbūvē organiski iekļaujas neliels muižas parks Rāznas ezera krastā. Zosnas muižas apbūves galvenā arhitektūras vērtība ir Zosnas muižas kungu māja.
1775. gadā Zosnas muiža piederējusi Gustavam fon Štrandmanam. 1784. gadā Zosnas muižas īpašnieks bija brigādes komandieris Akims Bedrjaga. 1858. gadā īpašnieks bija muižnieks Čehovičs. 1877. gadā par  īpašnieku kļuva tirgotājs Kirils Kuzņecovs.

1903. gada novembrī Zosnas muižu nopircis kņazs Fjodors Sergeja dēls Goļicins, visticamāk, ar visu jauno kungu māju, bet pārdevis to 1908. gada 19. decembrī. Kopš 1909. gada Zosnas muižas īpašnieks bija firsts A. Līvens.

1913. gadā muižu nopērk slepenpadomnieka N. Derjužinska sieva Varvara Derjužinska. Bet 1920. gadā Zosnas muiža tika atsavināta par labu Latvijas Republikai.

Kungu māja būvēta ap 1900.gadu un ir viena no retajām pildrežģa konstrukcijā celtajām ēkām Latgalē. 1968. gadā uzcelta piebūve. Saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas – griestu dekoratīvās rozetes, durvis, flīžu grīdas. 19.gadsimta beigās kompleksā uzceltas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, 1820. gadā -  “kučiera māja”. Parkā bijis dendrārijs, uz ezera salas lapene. Bijusi vēl viena kungu māja, vecā, bet tā nodedzināta 1905. gada revolūcijas notikumu laikā.

Muižas ēkās atradusies Zosnas pamatskola – pārvaldnieka mājā sākumskola, bet kungu mājā tālākās klases.

Muižas apbūves teritorijā atrodas Zosnas katoļu baznīca, uzcelta 1800.gadā, slavena ar altārgleznu „ Madonna ar bērnu” un krucifiksu, kas ir vēl vecāks kā pati baznīca, jo ir pārvesti no iepriekšējās baznīcas. Muižas pārvaldnieka māja vasaras mēnešos tiek izmantota skolēnu nometņu rīkošanai.

 
Adrese:  Rēzeknes novads, Lūznavas pagasts, Zosna, Parka iela