01.05.19

Lūznavas muiža (Dlužņevas muiža, Laizēnu muiža, Dłużniewo, Dlužņovys muiža, Lajziny)













                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Lūznavas jeb Dlužņevas pils gan īsti neatbilst kungu mājas statusam, jo tās īpašnieks bija nevis kāds muižniecības pārstāvis, bet gan pazīstamais poļu izcelsmes tiltu būves inženieris Staņislavs Kerbedzs, kura racionālā domāšana nenoliedzami sekmēja laikmetīgu pieeju celtniecības stila izvēlei.

19.gadsimta 70.gados Laizānu sādžas poļu muižnieku, brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumus par 80 000 cara rubļu nopirka Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), pēc profesijas dzelzceļu inženieris. Vecais muižas kungu nams bija vasarnīcas tipa koka ēka. Staņislava Kerbedza otrā sieva (pirmā ir mirusi dzemdībās) bija Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meita Marija. Staņislava un Marijas Kerbedzu ģimenē bija seši bērni: Nikolajs (1852.-1872.), Mihails (1854.-1932.), Valerjans (1856.-1858.), Jevgēnija (1859.-1946.), Staņislavs (1966.-1867.) un Sofija (1871.-1963.). Par Lūznavas mantinieci kļuva viena no meitām, Jevgēnija (1859.-1946.). Viņa apprecējās arī ar Staņislavu Kerbedzu ( 1844.-1910.), savu brālēnu no tēva puses, arī inženieri. Īsi pirms 1905.gada Jevgēnijas vīrs sāka Lūznavas muižas ēkas celtniecības priekšdarbus, revolūcijas laiks darbus aizkavēja, ēku pabeidza būvēt 1911.gadā. Muižas skaisto dārzu ar lielo koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem, septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis, ieslēdza metālkaluma žogs ar diviem platiem zaļi krāsotiem vārtiem, pa kuriem parasti izbrauca Staņislava Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza – četrjūgā, bet viņas vīrs Staņislavs Kerbedzs – divjūgā. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā. Laikā, kad Kerbedzu nebija, muižas saimniecību vadīja pārvaldnieks Ksendzopoļskis.
Lūznavas muiža 20. gadsimta sākumā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu, literātu pulcēšanās vieta, te ciemojās arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis K.M. Čurļonis, poļu mākslinieks Kazimirs Stabrovskis un viņa sieva Jūlija Stabrovska, lietuviešu mākslinieks Petrs Rimša un literāts Antans Jozs Jokubaitis un daudzi citi.
S.Kerbedza meita Jevgēņija bijusi pazīstama kā liela poļu modernās mākslas mīļotāja un mecenāte. Spilgts Kerbedzu mecenātisma piemērs bijis mākslinieku radošā nama ierīkošana Riebiņu muižā un īpaša radošā nama celtniecība Zosnas muižā. Arī Dlužņevā vasarās viesojās un strādāja daudzi poļu makslinieki. Šādu plenēru rezultātā tapis ļoti interesantais sienas gleznojums Dlužņevas pilī, kura autors esot K.Stabrovskis (1869-1929) un gleznojuma tapšanā esot piedalījusies arī pati pils īpašniece Jevgeņija Kerbedza.

Šī Latgales jūgendstila pērle 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai. Bet bija laiki, kad tā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, kļūstot par kurlmēmo bērnu skolu, kara štābu, tehnikumu, sovhoza kantori, pagasta pārvaldi, atkal skolu un bibliotēku. 2015. gadā noslēdzās vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija “, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Lūznavas muiža ir piemērota vieta mūzikas un mākslas pasākumiem, semināriem un konferencēm, dažādām radošo darbnīcu, izglītojošu nodarbību un meistarklašu norisei.

Parkā atrodas Madonnas statuja, kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināmas izcelsmes itāļu mākslinieks. Tā it kā novietota vietā, kur Kerbedzs bija plānojis būvēt baznīcu. Padomju okupācijas varai nepatika, ka cilvēki te nāk lūgties, tāpēc statuju 1950-to gadu sākumā ar traktoru iestūma muižas dīķī, kur tā nogulēja līdz 1989.gadam, kad LTF aktīvisti to izvilka un aizveda uz Mākslas akadēmiju atjaunot. 1991. gadā statuja nolikta agrākajā vietā.

Adrese: Rēzeknes novads, Lūznavas pagasts, Lūznava, Pils iela 8