(Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Lūznavas jeb Dlužņevas
pils gan īsti neatbilst kungu mājas statusam, jo tās īpašnieks bija nevis kāds
muižniecības pārstāvis, bet gan pazīstamais poļu izcelsmes tiltu būves
inženieris Staņislavs Kerbedzs, kura racionālā domāšana nenoliedzami sekmēja
laikmetīgu pieeju celtniecības stila izvēlei.
19.gadsimta
70.gados Laizānu sādžas poļu muižnieku, brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku
īpašumus par 80 000 cara rubļu nopirka Krievijas inženieru korpusa ģenerālis,
profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Staņislavs Kerbedzs
(1810.-1899.), pēc profesijas dzelzceļu inženieris. Vecais muižas kungu nams
bija vasarnīcas tipa koka ēka. Staņislava Kerbedza otrā sieva (pirmā ir mirusi
dzemdībās) bija Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meita Marija.
Staņislava un Marijas Kerbedzu ģimenē bija seši bērni: Nikolajs (1852.-1872.),
Mihails (1854.-1932.), Valerjans (1856.-1858.), Jevgēnija (1859.-1946.),
Staņislavs (1966.-1867.) un Sofija (1871.-1963.). Par Lūznavas mantinieci kļuva
viena no meitām, Jevgēnija (1859.-1946.). Viņa apprecējās arī ar Staņislavu Kerbedzu
( 1844.-1910.), savu brālēnu no tēva puses, arī inženieri. Īsi pirms 1905.gada
Jevgēnijas vīrs sāka Lūznavas muižas ēkas celtniecības priekšdarbus,
revolūcijas laiks darbus aizkavēja, ēku pabeidza būvēt 1911.gadā. Muižas
skaisto dārzu ar lielo koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu
daudzveidību, glītajiem parka celiņiem, septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros
audzēja zivis, ieslēdza metālkaluma žogs ar diviem platiem zaļi krāsotiem
vārtiem, pa kuriem parasti izbrauca Staņislava Kerbedza meita Jevgēnija
Kerbedza – četrjūgā, bet viņas vīrs Staņislavs Kerbedzs – divjūgā. Uz muižu
saimnieki parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca uz pastāvīgo
dzīvesvietu Itālijā. Laikā, kad Kerbedzu nebija, muižas saimniecību vadīja
pārvaldnieks Ksendzopoļskis.
Lūznavas muiža
20. gadsimta sākumā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu, literātu pulcēšanās
vieta, te ciemojās arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis K.M.
Čurļonis, poļu mākslinieks Kazimirs Stabrovskis un viņa sieva Jūlija
Stabrovska, lietuviešu mākslinieks Petrs Rimša un literāts Antans Jozs
Jokubaitis un daudzi citi.
S.Kerbedza meita
Jevgēņija bijusi pazīstama kā liela poļu modernās mākslas mīļotāja un mecenāte.
Spilgts Kerbedzu mecenātisma piemērs bijis mākslinieku radošā nama ierīkošana
Riebiņu muižā un īpaša radošā nama celtniecība Zosnas muižā. Arī Dlužņevā
vasarās viesojās un strādāja daudzi poļu makslinieki. Šādu plenēru rezultātā
tapis ļoti interesantais sienas gleznojums Dlužņevas pilī, kura autors esot
K.Stabrovskis (1869-1929) un gleznojuma tapšanā esot piedalījusies arī pati
pils īpašniece Jevgeņija Kerbedza.
Šī Latgales
jūgendstila pērle 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai. Bet
bija laiki, kad tā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, kļūstot par kurlmēmo bērnu skolu,
kara štābu, tehnikumu, sovhoza kantori, pagasta pārvaldi, atkal skolu un
bibliotēku. 2015. gadā noslēdzās vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas
rekonstrukcija “, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Lūznavas muiža ir
piemērota vieta mūzikas un mākslas pasākumiem, semināriem un konferencēm,
dažādām radošo darbnīcu, izglītojošu nodarbību un meistarklašu norisei.
Parkā atrodas Madonnas statuja, kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis
kāds nezināmas izcelsmes itāļu mākslinieks. Tā it kā novietota vietā, kur
Kerbedzs bija plānojis būvēt baznīcu. Padomju okupācijas varai nepatika, ka
cilvēki te nāk lūgties, tāpēc statuju 1950-to gadu sākumā ar traktoru iestūma muižas
dīķī, kur tā nogulēja līdz 1989.gadam, kad LTF aktīvisti to izvilka un aizveda
uz Mākslas akadēmiju atjaunot. 1991. gadā statuja nolikta agrākajā vietā.
Adrese: Rēzeknes novads, Lūznavas pagasts, Lūznava, Pils iela 8