27.02.19

Jānis Gauja (1844 - 05.08.1910) - latviešu lauksaimnieks, mecenāts un labvēlis


                                                     (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                         (no izdevuma "Zemkopis", 11.08.1910)

1910.gada laikraksts “Zemkopis” par viņu raksta: “Jānis Gauja kungs dāvājis Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskai SabiedrĪbai savu ļoti pieņēmīgo rentes kontraktu uz Lustes muižu līdz ar visu apmēram 3000 rbļ. lielo zalogu un inventāru priekš zemkopības skolas ierīkošanas. Šo skolu Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskā Sabiedrība tur tad arī tūlīt ierīko. Šo savu teicamo darbu Jānis Gauja kungs vēl turpina un šinīs dienās norakstījis 8000 rubļu Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskai Sabiedribai pārvaldišanā. No šīs naudas Jānim Gauja kungam ceļams kapa piemineklis pēc viņa miršanas un tālāko 6000 rubļu augļi izlietojami dažādām speciālām vajadzībam. Tā ka šie Jāņa Gaujas kunga darbi un vēlējumi noder par spožu priekšzīmi daudziem jo daudziem, tad domājam, ka darām pareizi, šeit minēto novēlējumu vārdu pa vārdam pasniedzot «Zemkopja» lasītājiem. Jāņa Gaujas kunga vēlējums skan: Es, Jānis Gauje, cēlies no zemnieku būdiņas un caur saviem pūliņiem un sviedriem, kurus Dievs žēlīgi svētījis, ticis pie laicīgas mantas, dažām bruņenieku muižām, taisu sekošu šādu manu novēlējumu, nodibinādams sekošus kapitālus manai piemiņai: 1) 2000 rbļ. noguldu Jelgavas Lauksaimniecibas Biedribas Krāj-Aizdevu Kasē, kuri izlietojami pēc manas nāves pieminekļa uzcelšanai uz manas dusas veetas. Pieminekļa uzcelšanu uzticu un uzdodu izdarīt Latviešu Lauksaimniecibas Ekonomiskai Sabiedribai. 2) 1000 rbl. noguldu tanī pašā kasē kā neaiztiekamu kapitālu uz visiem laikiem, ar nosacījumu, ka augļi no šī kapitāla izlietojami mana kapa apkopšanai. Šī kapitāla pārvaldīšanu nododu Ekonomiskai Sabiedribai, bet pašu kapa kopšanu novēlu no manis dibinātās un pabalstītās Ekonomiskās Sabiedribas zemkopibas skolas audzēkņiem, lai tie manu dusas vietu kopdami arvien paturētu mani mīļā piemiņā un atgādātos, ka es. šai skolai sniegdams pirmo pabalstu, esmu vēlejies, lai katrs viņas audzēknis sasniegtu dzīve tādus panākumus, kā es. 3) 1000 rbļ. noguldu tani pašā kase, kā neaiztiekamu kapitālu uz visiem laikiem, ar nosacījumu, ka augļi no šī kapitāla izlietojami Līgo-svētku sarīkošanai katra gada Jāņos. Šī kapitāla pārvaldišanu un svētku sarīkošanu uzticu Ekonomiskai Sabiedribai. Lai mana mīļā tauta uztur svētu sentēvu parašu, līgsmi svinēt Jāņu dienu ar dziesmām un dejām, jo pēc nopietna darba izprieca ir novēlēta. 4) 2000 rbļ. noguldu tanī pašā kasē kā neaiztiekamu kapitālu uz visiem laikiem ar tādu nosacījumu, ka augļi no ši kapitāla izmaksājami ik gadus tam manis dibinātās Zemkopības skolas augstākās klases audzēknim, kurš ar labākām sekmēm šinī gadā nobeidzis iepriekšejo klasi. Šis kapitāls tiek nosaukts par Jāņa Gaujas stipendiju un viņa izlietošana resp. piespriešana tiek katru gadu ziņota atklātibā. 5) 1000 rbļ. tiek noguldīti tanī pašā kasē kā neaiztiekams kapitāls un augļi no ta tiek katru gadu Ziemassvētkos izdalīti Sesavas draudzes nabagiem. Šī kapitāla pārvaldīšanu uzticu Sesavas pagasta vecākam kopā ar Sesavas draudzes mācitāju, bet ja šie kungi no tā atteiktos, tad tā pārvaldīšanu un izlietošanu uzdodu Ekonomiskai Sabiedribai. 6) 1000 rbļ. tiek noguldīti tanī pašā kasē, ar nosacījumu, ka kapitāls paliek neaiztikts, bet augļi no tā tiek izlietoti Ziemassvētku eglites dedzināšanai Sesavas pagasta skolā. No visiem augšā minētiem kapitāliem augļus līdz manai miršanai, ja es vēlētos, varu izlietot pats savām vajadzībam, bet pēc manas nāves šie kapitāli un augļi no tiem tiek izlietoti vienīgi tikai minētiem un no manis nolemtiem mērķiem. Augšējo visu kapitālu pārvaldes komisijās jābūt kā pastāvīgam loceklim manam ilggadīgam darba biedrim Teodoram Jansonam.“

Jāpiebilst, ka Jānis Gauja mira jau tā paša gada augustā. Viņu izvadīja no Zizmas muižas uz Jačūnu kapiem tagadējā Vircavas pagastā. Par izvadīšanu arī raksta laikraksts “Zemkopis” 1910.gada 1.septembrī: 10. augustā š. g. jau no paša rīta Zizmas muižā lasījās kopā bērinieki, kuri lielā skaitā uz pēdējo dusu izvadīja Kurzemē plaši pazīstamo lauksaimnieku Jāni Gauju. Paša spēkiem Gauja uzcīnījis ne tikai par vairāku kroņa muižu arendatoru, bet beidzot varēja saukt par savām arī 2 privātmuižas - Zizmu un Briežu muižu. Izvadot no mājām, mācītājs teica nozīmīgu runu, pēc kuras lielai bērinieku rindai sekojot, līķa rati ar skaistu metāla zārku, kuru ziedojusi Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskā Sabiedrība, atstāj Zizmas muižu, lai aizvestu viņas īpašnieku uz jaunu dzīves vietu — Jačūnu kapiem. Pēc tam, kad mācītājs apbedīšanas ceremoniju pabeidzis, Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības un Gaujas fermas vārdā no nelaiķa atvadās agronoms Lejiņš. Neelaiķis, dzīvodams pārliecibā, ka laime un patikšana vispilnīgāk sasniedzamas dzimtenes laukus un druvas uzkopjot, nelaiķis sācis lolot sevī cerību, reiz uz savas paša zemes vadīt iestādi, kurā lai lauku jaunība varētu mācīties atrast laimi mūsu pašu tēvu laukos un tīrumos. Kaut viņam dažādu apstākļu dēļ tas neizdevās, tomēr viņš bijis pirmais, kas sniedza palīdzīgu roku Latviešu. Lauksaimnieku Ekonomiskai Sabiedrībai pie zemkopības skolas nodibināšanas, tā vismaz vienu daļu no saviem nodomiem izvedot un sev paliekamu piemiņu radot. Runātājs noliek Sabeedribas vārdā uz kapa krāšņu metāla vaiņagu. Tad īsos, bet sirsnīgos vārdos latviešu zemkopju vārdā no aizgājēja atvadas instruktors Zemturs, uzsvērdams nelaiķa mīlestību uz zemkopību un aizrādīdams uz panākumiem, pie kuriem nelaiķis ticis pateicoties savai nenogurstošai enerģijai: «no pelēkas būdiņas — par latviešu muižneeku».  Sēru dziesmām atskanot kapa kopiņa pārklājas neskaitāmiem vaiņagiem un lielais ļaužu pulks pamazām izklīst…”

Adrese: Jelgavas novads, Vircavas pagasts, Jačūnu kapi