25.10.18

Sīpeles - Lustes skola








                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                        (Foto no interneta - skolotāju kolektīvs pie skolas ieejas)

                                     (Fotografēts 2013.gadā, no Gunas Dzenītes fotoarhīva)

1936.gada 24.oktobra “Jaunākās ziņas” raksta, ka “Sīpeles pagasts cels jaunu ēku ar plašām telpām sabiedriskām vajadzībām. Vieta izraudzīta Lustes muižas laukos.”
“Zemgales balss” 19.05.1937. raktsa: “Sprigaul - Lustes, tagad Sīpeles - Lustes 1. pakāpes pamatskolu dibināja agrākie Lustes un Sprigauļmuižas pagasti — tagadējais Sīpeles pagasts. Skolu sāka celt 1886. gada pavasarī un nobeidza 1887.gada jūnijā. Skolas būvei, neierēķinot brīvprātīgi pievesto — piegādāto klaušu kārtā materiālu, izmaksāti 12000 rbļ. zeltā. Galvenais būvuzņēmējs bija tagad pazīstamā Neuberga firma Rīgā un galdnieka darbus veica meistars Augusts Valdovskis — Sīpeles pag. Arnīšu māju saimnieka dēls. Ieceltā būvkomisija atrada darbu par ļoti apmierinošu. Skolas namu iesvētīja Dobeles latviešu draudzes mācītājs Zebergs. Par pirmo skolotāju ievēl Sprigauļmuižas pagasta Puļķu māju saimnieka brāli Robertu Streiberģi, kurš beidzis Irlavas skolotāju semināru 1886.gadā. Iepriekš tas no 1886. g. līdz 1887. g. augustam darbojās kā skolotāja palīgs Lestenes pagasta skolā, Tukuma apriņķī. Roberts Streibergs skolā strādā no 1887. g. līdz 1894. gadam. Pēc kara sāka slimot ar diloni, kurš viņu pašos spēka gados (30 gadu vecumā)  nobeidz. Viņš mira 1895. gadā un apglabāts Bērzes kapos. Pa slimības laiku, kā vietas izpildītājs tiek pieņemts K. Pēterstoķis — vēlākais Bērzmuižas 9 klašu pamatskolas pārzinis. Nelaiķis atstāj atraitni Paulīnu, dz. Dziedre ar diviem bērniem. Pēc viņa nāves atraitne pāriet dzīvot pie piederīgiem Puļķu mājās. Nelaiķa dēls Arturs nobeidz politehnikumu Rīgā. Latvijas atbrīvošanas laikmetā iestājās varonīgajā studentu rotā, kurā paliek līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. Tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas un 1895.gada 15. jūnijā par R. Streiberga pēcteci ievēl Kroņa-Bērzes pagasta Liel-Strazdu māju saimnieka jaunāko dēlu Jāni Stolceri. Jānis Stolceris beidzis Irlavas skolotāju semināru 1886.gadā un iepriekš strādājis no 1886.— 1888. g. kā palīga skolotājs Kabiles pagasta skolā, no 1888.—1890. g. kā palīga skolotājs Kandavā; no 1890. - 1895. g. Zustes - Krišbergas pagasta skolā. Sīpeles-Lustes pamatskolā Jānis Stolceris nostrādā no 1895.— 1932. gadam. Abi ar K. Streibergu iekopuši pie skolas augļu dārzu un ņēmuši dzīvu dalību vietējā sabiedriskā dzīvē. 1897.gadā Jānis Stolceris nodibina ģimenes dzīvi. Pirmskara laikmetā skolēnu skaits ir svārstījies no 40—60. Pēc kara skolnieku skaits strauji pieauga un tādēļ par otro skolotāju 1920.gadā ievēl Emīliju Meilandi, dzim. Freilibi, kura 1918.gadā beigusi Peterpilī Sadovskajas sieviešu ģimnāziju. 1924.gadā Emīlija Treilibe salaulājās ar Sīpeles pagasta Rēpalu māju saimnieka dēlu Alfrēdu Meilandu. 1932.gadā skolas pārzini Jāni Stolceri pensionē un par skolas pārziņa v. i. paliek Emīlija Meilande. Viņa strādā viena, jo skolnieku skaits kritās un patlaban ir 30. Vislabākais skolnieku skaits ir bijis 1921/22. māc. gadā — 90, bet pēdējos 8 gados slīdējis uz leju. 1934.gada 16. novembrī pārziņa v. i. E. Meilandi ieceļ par pārzini, bet 1936.gada 15. augustā viņu pārceļ par pārzini uz Dobeles pag. Virkus pamatskolu.
1936.gada 15. augustā par skolas pārzini Sīpeles-Lustes pamatskolā ieceļ Eduardu Finku, kurš priekš tam bija pārzinis Virkus pamatskolā. Skolā patlaban strādā viens skolotājs ar 4 klasēm. Skola jau pastāv 50 gadus. Skolas vadība un pagasta sabiedrība nodomājuši rīkot šās iestādes pastāvēšanas atceres dienu 6. jūnijā. Daudzi, daudzi bijušie un tagadējie sīpelnieki virinājuši šās skolas durvis, tādēļ visi tiek lūgti ierasties 50 gadu atceres svētkos, lai uz brīdi pakavētos bērnības atmiņās, kas saistās ar šo skolu.”

Vācu laikā lielajā ēkā ir bijusi pagasta māja un veikals. Padomju okupācijas laikos te bijusi palīgskola, bet kad to slēdza, ierīkoja dzīvokļus. Kā stāsta vietējie, dzīvojušas esot vairākas dzērāju ģimenes, kuras dzīvokļus un ēku pamatīgi nolaidušas. Kad sācies privatizācijas laiks, ēka privatizēta, bet īpašnieki vēlāk atkal mainījušies. Tagad var redzēt, ka ēkai ir gan jumts, gan durvis, kuras gan stāv vaļā. Logi – kā nu kurš, cits vaļā, cits aiznaglots. Vārdu sakot, izskatās, ka ēkas pamestas likteņa varā.
Mazākajā ēkā kādu laiku bijis arī veikals, kurā strādājis hokejista Helmuta Baldera vectēvs.
  

Adrese: Dobeles novads, Jaunbērzes pagasts