(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts -
Par ģimnāzijas celšanu Kurzemes
hercoga valstī jau 17. gadusimteņa sākumā ir domāts. 1618. gadā Kurzemes
bruņniecība bija hercogam Fridricham lūguse atļauju ģimnāziju celt, piepalīdzot
tās uzturēšanā. Bet zviedru karaļa Gustava Ādolfa uzbrukums šī nodoma izvešanai
stājās ceļā. 1638. gadā hercogs Fridrichs ģimnāzijas celšanu atkal
aizkustināja, bet tam galīga panākuma nebija. 1642., 1645., 1648. un 1669.
gados ģimnāzijas celšanu ņem hercogs Jēkabs savās rokās, bet jautājumu atliek
no viena landtāga uz otru. Šo jautājumu hercoga Fridricha Kazimira laikā 1648.
g. vēlreiz pārrunā un tad 90 gadus tas vairs netika kustināts. Tad hercogs
Pēteris Birons, no bruņniecības neuzaicināts, liek landtāgā 1772. g. sanākušiem
bruņniecības deputātiem darīt zināmu, ka viņš nodomājis celt akadēmisku
ģimnāziju un to uzturēt no valsts līdzekļiem. Ģimnāzijas būve sākās 1773. gada janvārī. Būves uzņēmējs ir
architekts Severins Jensens. Kāda hercogam piederoša pils tika ierādīta būves
darbiem. Šo pili noārdīja līdz pamatiem un tad tur uzcēla tagadējo ģimnāziju.
Oficiālā atklāšanas diena - 17. jūnijs
pēc vecā stila 1775. gadā. Pirmā profesoru koncila sapulce 27. janvārī 1775. gadā
profesora Bezeka vadīta nolēma rektorātu piedāvāt viņa augstībai hercogam. Šo
nolēmumu hercogs ari pieņēma un katrreizējs ģimnāzijas vadītājs saucās par
prorektoru. Priekšlasījumi sākās pie 16 imatrikulētiem studentiem 20. februārī
1775. gadā kādā hercoga kancelejas zālē Veismaņa (agr. Katrīnas) ielā I.
kvartālā, jo akadēmijas ēkas būvdarbi vēl nebija nobeigti. Ģimnāzijas
attīstības gaita sadalas trijos dzīves periodos: no 1775. — 1795. g. Akademia
Petrina, no 1795. — 1806. g. akadēmiskā ģimnāzija, 20. oktobrī 1806. g.
akadēmisko ģimnāziju proklamēja par Kurzemes guberņas ģimnāziju. Hercogs bija
iestādi bagātīgi apgādājis mācības līdzekļiem, viņas tornī atradās pat observatorija. Ari lielu grāmatu krājumu
hercogs dāvināja iestādei, kurš vēlāk caur dažiem ievērojamiem dāvinājumiem vēl
tapa paplašināts; viņas bibliotēkā atradās ap 50,000 sējumu. Okupācijas laikā ģimnāzijas
telpās bija ievietojusēs visvācu komendantura. 1919. g. novembrī stalto ģimnāziju
nopostija bermontiešu bandas. Viņas lielā bibliotēka aizgāja postā caur uguni.
Viņa pa daļai atkal atjaunota. Tuvākā nākotnē, cerēsim, atkal ar prieku varēsim
noskatīties uz šo lepno zinību templi!
tālāk no Jelgavas muzeja mājas lapas –
1944.gada vasaras
kaujas par Jelgavu šo pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī
vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. Kas noticis ar muzeja kolekciju?
Precīzu atbildi uz šo jautājumu nezin neviens. Divus mēnešus pilsētā
saimniekoja Padomju armija un zinot, ka šajā armijā bija ļoti aktīvas t.s.
trofeju vākšanas komandas, var tikai pieņemt, ka pie viņu rokām “pielipa” arī
drupās atrastās muzejiskās vērtības. Katrā ziņā tad, kad pilsētā atļāva
atgriezties civiliedzīvotājiem un daži interesenti skolotājas Marijas Akermanes
vadībā pārmeklēja muzeja drupas, daudz tur nekā nebija. 1952.gada decembrī
Jelgavas muzejs tiek izvietots atjaunotajā Academia Petrina ēkā. Muzeja
pārvēršana par sociālisma ”sasniegumu” slavinātāju bija neizbēgams noteikums
tajā laikā.
Adrese: Jelgava,
Akadēmijas iela 20
