01.01.18

Jāņa baznīca Jelgavā

                                          (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


“Annas vārti Katoļu ielas galā mantojuši savu nosaukumu no hercogienes Annas, Gotharda Ketlera laulātas draudzenes, jo pa tiem brauca uz hercoga muižām Vircavu, Emburgu un Rundāli. Pie vārtiem atradās jau 1705. g. nabagu māja, kapsētas un ne tāļu no tagad aizbērta vaļņa grāvja nabagu kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kurai torņa vietā bija tikai krusts uz jumta. Šo baznīciņu nosauca par „Nabagu baznīcu". Ar birģermeistara Kloķa noguldīto kapitālu 1845. g. uzcēla mūra ēku ar mazu krustu tornīti un 1847. g. iesvētīja. 1861. g. mazā baznīciņa dabūja savu mācītāju un no 1872. g. viņu sauc par Sv. Jāņa baznīcu. Draudzei arvien vairāk pieaugot, ēku pagarināja un ari piebūvēja slaidu torni, kurus darbus nobeidza 1882. gadā.” (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts)
Pie baznīcas kādreiz bija Literātu kapi, Katoļu kapi, Jāņa kapi, Vecticībnieku kapi, kas tagad pārvērsti par Alunāna parku un Stacijas skvēru. Starp ievērojamākajām personībām, kas apbedīti šajos kapos, jāmin teātra tēvs Ādolfs Alunāns, sabiedriskais darbinieks Juris Māters, dzejnieks Kārlis Hugenbergs, ērģelnieks un komponists Atis Kauliņš, zīmētājs V.Z.Stefenhāgens, grāmatizdevējs J.F.Šablovskis u.c.
  

Adrese: Jelgava, Jāņa iela 1