(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
“Annas vārti Katoļu ielas galā mantojuši savu
nosaukumu no hercogienes Annas, Gotharda Ketlera laulātas draudzenes, jo pa
tiem brauca uz hercoga muižām Vircavu, Emburgu un Rundāli. Pie vārtiem atradās
jau 1705. g. nabagu māja, kapsētas un ne tāļu no tagad aizbērta vaļņa grāvja
nabagu kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kurai torņa vietā bija tikai krusts uz
jumta. Šo baznīciņu nosauca par „Nabagu baznīcu". Ar birģermeistara Kloķa
noguldīto kapitālu 1845. g. uzcēla mūra ēku ar mazu krustu tornīti un 1847. g.
iesvētīja. 1861. g. mazā baznīciņa dabūja savu mācītāju un no 1872. g. viņu
sauc par Sv. Jāņa baznīcu. Draudzei arvien vairāk pieaugot, ēku pagarināja un
ari piebūvēja slaidu torni, kurus darbus nobeidza 1882. gadā.” (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava
(1928.), tās rakstības stils tekstā
saglabāts)
Pie baznīcas kādreiz bija Literātu
kapi, Katoļu kapi, Jāņa kapi, Vecticībnieku kapi, kas tagad pārvērsti par
Alunāna parku un Stacijas skvēru. Starp ievērojamākajām personībām, kas
apbedīti šajos kapos, jāmin teātra tēvs Ādolfs Alunāns, sabiedriskais
darbinieks Juris Māters, dzejnieks Kārlis Hugenbergs, ērģelnieks un komponists
Atis Kauliņš, zīmētājs V.Z.Stefenhāgens, grāmatizdevējs J.F.Šablovskis u.c.
Šos kapus var pieminēt kā izcilu padomju okupācijas iekārtas vandālisma paraugu. Kapsētas teritorija tika ne tikai nolīdzināta, bet tai pāri ierīkoja ielas un to apbūvēja.
