Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca

                                               (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                 (Foto no interneta)

                                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                  (baznīca senāk)

 

Tā ir vecākā baznīca Jelgavā, jo viņa celta ap 1573. gadu un savu nosaukumu dabujuse no hercoga Gotharda Ketlera laulātās draudzenes Annas vārda. Pate pirmā baznīca bijuse koka ēka un nodeguse. Tagadējā mūra ēka celta pakāpeniski vēlākos gados. Vispirms uzcelts pie koka baznīcas mūra tornis 1619.—1621. g. Tagadējā baznīcas mūra ēka uzcelta triju gadu laikā, no 1638.—1641. g. Tornis, savā tagadējā augstumā, tika pagarināts 1649. g. Latvijas valdības laikā draudze kopā ar valdi un padomi ir daudz darījušas pie baznīcas atjaunošanas un izkopšanas. Šinī laikā bāznīcai iegādāts jauns zvans 38 pudi svarā, kas izmaksāja Ls 3600, bez tam izdarīti dažādi remonti un atjaunošanas darbi.  No mācītājiem kā visai ievērības cienīgi minami:

Vilhelms Steinecks, dzimis Vecaucē. Bija mēra laikā 1710. g. mācītājs Jelgavā. Viņš atklāti apliecināja savu latviešu dzimumu, kamdēļ dabūja no vāciešiem daudz ciest.

Vilhelms Pantenius no 1837.—1849. g. Liels skolu un izglītības draugs, sabiedrisks darbinieks un literāts, literariskās biedrības" direktors un „Latviešu Avizes" redaktors. Ar lielu mīlestību un nenogurstošu enerģiju viņš kalpojis savai draudzei un visai latviešu tautai.

Morics Vilhelms Konrādijs no 1850.—1902. g. Veselus 52 gadus kalpojis Sv. Annas draudzei. Nebīdamies ne no varēnās muižniecības, nedz ari šai muižniecībai pakalpīgās konsistorijas, viņš atklāti izzobojis un norājis visādus netikumus.Taisnās dabas dēļ no draudzes tomēr cienīts un mīlēts.

Tagad pēc 200 gadiem no Vilhelma Steinecka laikiem par mācītāju ir atkal latvietis Jēkabs Ķullits.Visi Jelgavas Sv.Annas mācītāji nes virsmācītāja nosaukumu. (no grāmatas “Zemgales galvas pilsēta Jelgava (1928.), tās rakstības stils tekstā saglabāts)

Par vēlākiem laikiem pašas baznīcas mājas lapā teikts:

“Mācītāja Ķullīša laikā no 1930. – 1932.gadam notika  nozīmīga baznīcas iekštelpu rekonstrukcija un remonts pēc profesora arhitekta P. Kundziņa projekta. No jauna tika izveidota un nokrāsota altāra arka. Uz altāra arkas izveidoja uzrakstu – ‘’JĒZUS KRISTUS TAS PATS VAKAR, ŠODIEN UN MŪŽĪGI’’. Uzraksts, līdz ar dievnamu atjaunots pēc II Pasaules kara, uzrunā mūs arī tagad, kad ienākam baznīcā un vēršam savu skatu uz altāri. 1934.gada 25.februārī baznīcā atklāja piemiņas plāksni 45 Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem latviešu karavīriem.
II Pasaules karš un okupācijas atnesa Jelgavai, tās iedzīvotājiem, baznīcām, draudzēm jaunu postu un ciešanas. 1941.gadā Sv. Annas baznīca palika neskarta, bet 1944.g. jūlijs – augusts ievilka neizdzēšamas rētas Jelgavas vaibstos un cilvēku likteņos. Līdz ar Jelgavu tika sagrauti arī tās dievnami. Padomju armijas uzbrukumā Sv. Annas baznīca 1944.g. 4. augustā tika sagrauta un nodedzināta. Bija palikuši vairs tikai kaili mūri bez jumta, ar tukšām logu ailēm un izrobots tornis bez smailes. Jau iepriekš vācieši no torņa bija noņēmuši baznīcas zvanu. Praktiski viss inventārs sadedzis vai izvazāts, starp kanceles un altāra vietu rēgojās milzīga aviācijas bumbas bedre. Tāds izskatījās dievnams 1944.-1947.gadā. Daudzi draudzes locekļi bija gājuši bojā, vai devušies trimdā. Visu vajadzēja sākt no jauna.

    Trīs gadus no 1944. – 1947.gadam rēgojās kaili mūri. Jelgavā vienīgā baznīca, kas bija palikusi gandrīz neskarta, bija Sv. Jāņa baznīca, kur Sv. Annas nu jau neliela palikusī draudze 3 gadus noturēja dievkalpojumus. Valdīja staļinisma aukstie vēji un pamazām uzsāktais ateisma karagājiens. Šodien var tikai apbrīnot to draudzes locekļu un mācītāju drosmi, kuri, spītējot apkārt valdošajai gaisotnei un pēckara nabadzībai, atrada spēkus un apņēmību atjaunot Sv. Annas baznīcu ļoti grūtos un nepateicīgos apstākļos. Enerģiskais mācītājs Romāns Šmits pulcināja kopā kādreiz lielās Sv. Annas draudzes atlikumu (dažus desmitus cilvēku) un iedvesmoja tos nopostīto dievnamu atjaunot. Pastāvošā vara jau bija uzsākusi sagrauto baznīcu iznīcināšanu. R. Šmits ar savu enerģisko rīcību panāca to, ka baznīcu atļauj atjaunot kā vēsturisku pieminekli.

    1947.g. 26.jūlijā Annas dienā notika pirmais pēckara dievkalpojums Annas baznīcā. 1947.g. augustā notika baznīcas atklāšanas dievkalpojums baznīcas drupās. 1948.g. 17. maijā noritēja atjaunojamās baznīcas pamatakmens likšanas dievkalpojums.
Baznīcas restaurācijas projektu bija izstrādājis arhitekts Pēteris Saulītis. Atjaunošanas darbus draudze veica brīvprātīgi. Seši strādnieki strādāja pastāvīgi. Pārējie palīdzēja dažādos darbos. Bija cilvēki, kuri ziedoja par velti savus būvmateriālus. Visu būvniecības vadību uzņēmās Kārlis Strautmanis. Draudzes locekļi brauca mežā, cirta kokus un sazāģēja tos būvmateriālos. Aiz altāra telpas atjaunoja un iekārtoja dievkalpojumiem mazo zāli, kuru draudzes locekļi sauc par mazo baznīcu. Tajā ir neliels altāris, nedaudz sēdvietas un kora balkons. Var teikt, ka pēc 1947.g. Annas dievnamā ir divas celtnes – baznīca baznīcā. Tas izskaidrojams ar to, ka pēc kara uzreiz draudzei nepietika līdzekļu visas celtnes atjaunošanai. 1948.g.31.oktobrī notika mazās baznīcas iesvēte. Altāris un kancele mazajā baznīcā ir atvesti no likvidētās Rīgas Apustuļu draudzes.

    No 1954.-1957. gadam draudzē kalpoja prāvests Viktors Ozoliņš. Tāpat kā mācītājs R. Šmits, viņš ar visu sirdi strādāja baznīcas labā. Viņa laikā atjaunoja torni. 1956.g. 26.jūlijā Annas dienā notika atjaunotā torņa iesvētīšana. Torņa smailē uzcēla gaili, ko bija izgatavojis Jelgavas varkalis Kristaps Neiburgs. Tornī uzstādīja zvanu, kas atvests no toreiz slēgtās Ādažu baznīcas.
Līdz 1960.gadam Sv. Annas baznīcai nebija savu ērģeļu. Tad tika uzstādītas no Liepājas atvestās ērģeļu būvētāja Jēkaba Jauģieša ērģeles. Tās gan bija mazas plašajai baznīcas telpai. 60.gados uzbūvēta pašreizējā baznīcas kancele. To darinājis Mārtiņš Knāviņš, bet slavenais kokgriezējs, jelgavnieks Krišjānis Kugra veidojis balodi – Svētā gara simbolu – kas atrodas zem kanceles jumta.

    Jelgavas Sv. Annas baznīca 1969.gada adventā pēc visu atjaunošanas un remontdarbu nobeiguma 1983.gadā tika pārkrāsota torņa smaile un apzeltīts gailis tās galā, bet jumta šīferis nomainīts pret cinkoto skārdu. Darbus veica amatnieks Rihards Krieviņš. 1986.g.baznīcā iebūvēja radiatorus un gāzes apkuri. 1991.-1992.gadā baznīcas dārzam apkārt uzbūvēja 380 m garu akmens žogu ar metāla režģojumu, bet 1998.g. pēc arhitektes Aijas Ziemeļnieces meta izbūvēti baznīcas galvenie vārti no Lielās ielas puses. Radās iespēja dārzu un pagalmu labiekārtot un pienācīgi sakopt. 1994.g.gadā baznīcā tika uzstādītas Gēteborgas meistara Olafa Hammarberga 1938.gadā būvētās un Jerves draudzei uzticīgi kalpojušās ērģeles.”

 

  
Adrese: Jelgava, Lielā iela 22a