Tanīsa kalns ir viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem
seno latgaļu pilskalniem. Tā augstums ir 24 m. Kalns apdzīvots jau kopš 6. gs.
pirms mūsu ēras. Vēsturnieki domā, ka šeit varētu būt bijusi varenā Satekles
pils, kurā valdīja seno latgaļu virsaitis Rūsiņš. Rūsiņa varenās pils
celtniecība notika 12. gs., tā tika pamesta vēlāk nekā citas senlatviešu pilis
– ne agrāk kā 14. gs. Senās pils nosaukums varētu būt radies no tā, ka šajā vietā
ir divu upju satekas vieta, kur Raunā ietek nelielā Līčupe. Pilskalnam ir ļoti
liela nozīme Latvijas arheoloģijas vēsturē, jo te notika pirmie plašie
arheoloģiskie pētījumi neatkarīgajā Latvijā. Pret upi vērstajā nogāzē ir
neliela ala. 20.gadsimta 20-os gados parādījās arī polemika, ka te varētu būt
bijusi Tālavas valdnieka Beverīnas pils. Arheoloģiskie pētījumi gan nedeva
apstiprinājumu hipotēzei par Beverīnas pili, bet noskaidroja, ka kalns bijis
apdzīvots no 6.gadsimta pirms Kristus līdz pat 14.gadsimtam un ir bijis viens
no visilgāk apdzīvotajiem pilskalniem Latvijas teritorijā.
1931.gada “Zeltenē” Alfrēds Sils raksta: “Tanisā
labi paticies arī muižniekiem, kas te uzcēluši divus lieveņus, katrā galā pa
vienam, un lai viss būtu pie rokas, ierīkojuši vēl vīna pagrabu. Muižnieku
laikos upes sānā ierīkotie staigu celiņi rauneniešu jaunai audzei labi noder
vēl tagad.”
Adrese: Raunas novads, Rauna
