20.- 30.
gadu vēsture Raunas kontekstā uzskatāma par izaugsmes laiku. 20.gadsimta 20.
gadu otrajā pusē Rauna ieguva lielāko daļu tās centrālās daļas apbūves. Tāpat
Raunā bija attīstījusies aktīva sabiedriskā dzīve, par ko liecina vērā ņemamais
biedrību skaits. Liels notikums Raunā bija liela apjoma arheoloģiskie izrakumi
Raunas Tanīskalnā - pilskalnā 1927. gadā, kurus apmeklēja arī toreizējais
prezidents Gustavs Zemgals. Pēc sešiem gadiem, 1933. gadā, Raunu apmeklēja
trešais LR presidents - Alberts Kviesis. Prezidents bija uzaicināts uz Raunas
Brīvības pieminekļa atklāšanu. Interesanti, ka pieminekļa autors Kārlis Zemdega
Latvijas Brīvības pieminekļa konkursā ieguva trešo vietu un tolaik pastāvēja
teorētiska iespēja, ka Raunā atrodošais piemineklis varēja tikt izvēlēts par
visas Latvijas Brīvības simbolu. Raunas piemineklis veltīts Pirmajā pasaules
karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Tā
pamatideja – “Tautu izglāba dziesmu gars”. Pamatnē kalto uzrakstu “Dievs, svētī
Latviju” padomju okupācijas laikā nonēma un to atjaunoja 1989.gadā. Pirms
pieminekļa atklāšanas 1933.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes
iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja pudeli ar
krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā
marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.
Adrese: Raunas novads, Rauna, Rīgas iela
