(Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Bet vēl unikālāk ir tas, kā
L. Ķuzāne atkal atguva savu krogu. Pēc mātes aiziešanas viņsaulē
rakstniece kādu laiku no Jēkabpils braukāja uz krogu, lai to uzturētu, beidzot
seno ēku uzdāvināja kādam vīram, kas solīja par to rūpēties. Bet pēc kāda
laika, kad bija skaidri redzams, ka dāvanas saņēmējs nav saimniekotājs un krogs
līdzīgi citiem krogiem leišmales ceļā uz Rīgu var sabrukt un aiziet zudībā,
atpirka par lielu naudu.
Nu jau daudzus gadus ir tā:
ziemas mēnešos L. Ķuzāne, kurai 2016.gadā paliek astoņdesmitdeviņi, dara
rakstnieces darbu pilsētā, bet, sākot ar aprīli, pārsvarā dzīvo krogā un ir
zemniece, kas dūšīgi strādā, ceļas piecos, vēlākais sešos, rok, sēj, stāda,
ravē, pļauj, cērt.
«Es nolēmu krogam dot mūža maizi.
Tāpēc, ka šis krogs cilvēkiem ir ļoti vajadzīgs. Te ir saglabātas daudzas
vēstures liecības. Daudzi mani pazīst ne vien kā rakstnieci, bet arī Sēlijas
novada pētnieci. Brauc rakstnieki, mākslinieki, vēsturnieki, brauc skolēni,
tūristi, brauc cilvēki no Eiropas un pat Amerikas. Visi zina, ka es vadu
ekskursijas pa Jaunsudrabiņa un citām Sēlijas vietām. Protams, pirmā ekskursija
ir pa manu krogu. Kā es varu par to nerūpēties!»
Krogu uz saviem pleciem ilgus
gadus turējusi rakstnieces māte Mare, neparasti stipra lauku sieviete, kas vēl
90 gadu vecumā darījusi, ko varējusi un ko nevarējusi. Rakstniece krogā
dzimusi, augusi, te aizvadīti skolas gadi, te izsapņoti daudzi sapņi. (apollo.lv)
Lūcija Ķuzāne mirusi 2025.gada maijā.
Adrese: Neretas novads, Pilskalnes pagasts, Gricgale
