(Foto no vesture.eu)
(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
1623.gadā no hercoga Frīdriha Ketlera kanclers Manteifels nopērk Lieplatones muižu un nosauc to par Šēnverderi jeb Schönwerder - tieši tāpat, kā ģimenei piederošo īpašumu Pomerānijā. 19.gadsimtā muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai un viņu īpašumā tā palikusi līdz pat agrārreformai.
Pils celta 1845.-1860.g. Sākotnējo pils projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss, bet 1864.gadā nezināms arhitekts pili pārbūvējis, veicot pils pagarināšanu. Muižas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Muižas pilī tagad atrodas skola. Kompleksā ir arī klēts, kas celta baronu Hānu laikā. Padomju okupācijas laikā šajā klētī turētas ķimikālijas, tādēļ tā šobrīd ir bēdīgā stāvoklī un cilvēki iekšā netiek laisti drošības apsvērumu dēļ. Interesants muižas kompleksa objekts upītes krastā - divstāvu vešūzis. Agrāk tur mazgāta un žāvēta veļa, bet tagad dzīvo cilvēki. 2018.gadā diezgan nožēlojamā stāvoklī esošais vešūzis tika atjaunots un tagad kalpo kā apskates objekts pils kompleksā.
Ar pili saistās dažādas leģendas. Teika vēsta,
ka Lielplatones pils pagrabā atradusies milzīga lāde pilna ar zeltu. Uz lādes
sēdējis liels gailis ar asiņainu knābi un sarkanām acīm. Barons šo lādi
vēlējies paņemt un dzinis gaili prom, bet gailis skatījies baronā ar indīgu
skatienu. Pēkšņi barons kļuvis pavisam jocīgs un pats iegājis gailim rīklē. No
tā laika nav redzēts ne barons, ne gailis ar savu lādi.
Muižas parkā ir ozoli ar tajos iecirstiem darbarīkiem, kas glabā leģendu par septiņiem pils celtniekiem. Kad tie namu uzcēluši, barons to izstaigājis un sacījis, ka tieši tādu pili viņš vēlējies. Strādnieki tika uzaicināti uz bagātīgu mielastu, taču barons maltīti bija saindējis, lai neviens neuzzinātu par slepeno eju pagrabā. Strādnieki pēc ēdiena baudīšanas saindējās un nomira. Barons lika tos paglabāt netālu no pils un katram strādniekam uz kapa tika iestādīts ozols. Vēl līdz šai dienai ir redzami ozolos ieaugušie strādnieku darba rīki. Ozoli arī ir izauguši dažādi - viens resns, cits tievs, gluži tādi kā strādnieki.
1937.gada izdevumā “Apriņķu un pagastu apraksti” teikts, ka 1905. gadā Lielplatones muižas pils tika aizdedzināta, nodedzināti 3 labības šķūņi. Pirmā Pasaules karā Lielplatones muižā vācieši ierīkojuši lidmašīnu angārus.
Adrese: Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone
