Ziņas tiek rādītas, kārtojot tās pēc atbilstības vaicājumam Bērzmuiža. Kārtot pēc datuma Rādīt visas ziņas
Ziņas tiek rādītas, kārtojot tās pēc atbilstības vaicājumam Bērzmuiža. Kārtot pēc datuma Rādīt visas ziņas

03.09.15

Bērzmuiža (Bershof)

                                                  (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Bērmuižas kungu māja celta 18.gadsimta beigās. Tā kā muižas īpašnieka Kristiana fon Rennes brālim Frīdriham Kristofam piederēja tuvumā esošā Garozas muiža, abu ēku būvdarbus paralēli veica kāds vietējais meistars, tāpēc to arhitektūrā vērojamas kopīgas iezīmes. Klasicisma stila Bērzmuižas kungu māja ir divstāvu ēka ar izceltu vidējo rizalītu, ko noslēdz mezonīms ar ovālu logailu. Bērzmuiža plānojumā ir zemāka nekā Garozas kungu māja, arī iekšējo apkuri veidoja tikai 2 dūmeņi.
Lakoniskās klasicisma formas nebija raksturīgas 18.gadsimta Zemgales muižu arhitektūrai, kad galvenā nozīme tika piešķirta grezniem kolonāžu portikiem un plastisko dekoru vinjetēm. 19.gadsimta 1.pusē tieši šāda, vienkāršota pieeja fasādes dalījumam kļuva aktuāla sakarā ar bīdermeijera ietekmi uz savrupmāju izskatu, kam bija jābūt solīdam, bet bez ārišķīgiem greznojumiem.
20. gadsimta 70. gados, kad muižas dzīvojamā ēkā izcēlās ugunsgrēks, gāja bojā durvju vērtnes ar barokāliem pildiņiem, ārdurvju vērtnes, ampīra stila krāsns. Pēc tam celtni ilgu laiku neizmantoja. 1984. gadā tika veikti remontdarbi, pielāgojot ēku dzīvokļiem - uzbūvēja koka starpsienas, tās apšuva ar reģipsi. Pēc šīm pārbūvēm pazudusi ugunsgrēkā saglabājusies ampīra glazētu podiņu krāsns.

Adrese: Bauskas novads, Mežotnes pagasts




25.10.18

Udzes muiža (Udsen)

                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par Zemgales kroņa muižām visvairāk datu ir no Udzes un Sīpeles. Abas šīs muižas atrodas tuvu viena pie otras un abas tās savā laikā ietilpušas Bērzmuižas pagastā un abas 17. gs. beigās pārvalda pilskungs Ofenbergs.
1710. gada mēris smagi skāra Zemgali, un viena no vietām, ko tas ķēra vissmagāk, bija Udze. Ja citās muižās tas bija smags trieciens, tad Udzē bija jau katastofa. No 31 Udzes saimnieka 1697. gadā, 1739. gadā paliek tikai 12. (Jānis Straubergs “Bērzmuiža un viņas vēsture”, 1939)
Mūsdienās nekas liels no senajām ēkām nav saglabājies. 

Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts
 


Sīpeles muiža (Zipelhof)

                                               (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Par Zemgales kroņa muižām visvairāk datu ir no Udzes un Sīpeles. Abas šīs muižas atrodas tuvu viena pie otras un abas tās savā laikā ietilpušas Bērzmuižas pagastā un abas 17. g. s. beigās pārvalda pilskungs Ofenbergs. (Jānis Straubergs “Bērzmuiža un viņas vēsture”, 1939)
Līdz mūsdienām no muižas nekas nav saglabājies. Tās vietā plešas lauki.


Adrese: Dobeles novads, Dobeles pagasts