 |
| Latvijas brīvvalsts laika foto |
Bērzes pamatskolas vecā ēka ir viena no lielākajām 19.gadsimta sākumā celtajām ēkām, kas būvēta speciāli skolas vajadzībām. Tā bija Bērzes pagasta pamatskola, kurā mācījās gan Bērzes, gan Sīpeles, gan citu pagastu bērni. Laikā no 1877. - 1883. gadam skolā mācījās arī Kārlis Ulmanis no Udzes pagasta "Pikšām". 20.gadsimta sākumā šajā skolā mācījās ap 80 - 100 skolēni četrās klasēs, kur strādāja 2 - 3 skolotāji. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā bija Bērzes sešgadīgā pamatskola. Ar K.Ulmaņa tiešu atbalstu tika izstrādāts projekts modernākai skolai. Tika atvesti arī būvmateriāli, dēļi, brusas, ķieģeļi, smiltis un viss cits skolas būvniecībai nepieciešamais, bet šo darbu izjauca 1940. gada 17.jūnijs.
Pēc Otrā pasaules kara Bērzes skola atradās Lauksaimniecības biedrības “Druva” namā, kas celts 1926.gadā. Nu jau skola vairākus gadus ir slēgta, bet ēkā atrodas kultūras un atpūtas centrs “Bērzmuiža”, kurā notiek pasākumi un ir iespēja arī īrēt telpas un nakšņot vienkāršos apstākļos.
1937.gada “Jaunākās ziņas” raksta: “Klusā un plašā līdzenumā stāv jaunās šosejas malā šī skola, liepu zaļumā slēpusies. Pirmā Bērzmuižas skola bijusi ap 1824.gadu Bērzu baznīcas krogā, bet 1825.gadā pie šī kroga uzcelts skolai pašai mazs namiņš. Pirmie skolotāji te bijuši divi Milleri, viens pēc otra. Kad pirmā skolas ēka nodegusi, mācības pārceltas uz Neilanda Ķiķiem, pie skolotāja Neilanda brāļa. Tikai 1862.gada beigās uzcelts pašreizējais skolas nams, kur mācības sāktas 1863.gada janvārī ar 108 skolēniem. Pirmais skolotājs te bija Neilands. Pēc viņa 47 gadus skolu vadīja Kr. Cīrulis, ko cienīja gan skolēni, gan ļaudis pagastā un draudzē. Ne mazāk iemīļots bija pārzinis Kārlis Pēterstoķis, ar savu humoru un mūzikas mīlestību. Jauno laiku sagaidot, skolu vadīja Jānis Galiņš. Tagad skolā māca J. Sakša, O. Sakša un P. Dambergs. No Draudzīgā aicinājuma dienas sākot, skola soli pēc soļa gājusi uz priekšu savā garīgā un materiālā labklājībā. Gan ārējais, gan iekšējais ietērps ir pieņēmis daudz citādu izskatu, kāds bija priekš gadiem diviem. To nesis ir vārds no bijušā skolēna mutes un pirmā priekšzīme darbos no viņa paša: jau tūlīt otrā dienā — 1935. g. 29. janvārī — pēc Draudzīgā aicinājuma publicēšanas, Prezidents sūtīja veltes savai pirmajai skolai. No tā brīža sākot, skola jutusi vienmēr Vadoņa garīgo siltumu un uzmanību. Un no tā laika pagasts un tauta jūt: ir tiesība skolu dēvēt par Vadoņa skolu. Kas skolas apkārtni ir citādu — daiļāku pārvērtis, tā — inženieru-mežkopju b-ba „Šalkone". Pēc dāvinātā plāna un gadskārtēja darba, no 1935. gada sākot, ir ierīkots augļu un ogu dārzs un iedēstīti krāšņuma koki un krūmi. Tas nav vēl viss, ko veicis Prezidenta stiprais vārds un gaišais piemērs savas skolas labā. Š. g. 22. jūlijs bija tā diena, ko bērzmuižnieki nekad nevarēs aizmirst. Šai dienā Prezidents lūdza atturēties visus no dāvanu pasniegšanas viņa 60.dzimšanas dienā. „Bet tiem" — sacīja Prezidents, — „kas tomēr domā citādi, es nezinu labāka padoma, kā viņus lūgt izrādīt arī šinī gadījumā savu labvēlību mūsu kultūras lietai, nozīmējot savu ziedojumu pēc vēlēšanās jaunatnes fondam, tēvzemes balvas fondam vai mana dzimtā pagasta Bērzmuižas skolas ēkas celšanai." Nebija ilgi jāgaida, kad Prezidenta padomam un lūgumam radās pirmie sekotāji. Un nu mēs lasām laikrakstos, ka Bērzmuiža būs paraugskola. No baznīcas kroga šaurām sienām līdz paraugskolai — tas ir milzu gājiens, ko savā attīstībā būs pārstaigājusi Bērzmuižas 6-klasīgā pamatskola. Un pateicība, nekad neizteicama pateicība un mūžīgs cildinājums par to ir jāteic vienam vienīgam bijušam skolas skolēnam — Latvijas valsts un tautas Vadonim Dr. K. Ulmanim. Lai Dievs dod ilgi strādāt savai tautai par svētību un vadīt to!”
Adrese: Dobeles novads, Bērzes pagasts, Bērze
