Pie savas baznīcas meņģelieši tiek 1795. gadā. To (ar 200 sēdvietām) par muižas līdzekļiem uzceļ Meņģeles barons Daniels Šēnfogels, ko tā laika vēstures avotos raksturo kā izglītotu kungu, kurš labi izturējies pret zemniekiem, aizstāvot viņus pret mācītāju un apkārtējo muižnieku netaisnībām. Netaisnība bijusi arī tā, ka tolaik, kopējā Madlienas-Meņģeles draudzē darbojoties, meņģeliešiem ikreiz, kad bijis jākrista bērns vai kāds jāapbērē, Madlienas mācītājs ļoti dārgi prasījis.
Abi pasaules
kari baznīcu saudzēja, un arī padomju laikā nevienai kolhoza amatpersonai
neienāca prātā doma pārvērst to minerālmēslu noliktavā vai kādā šķūnī.
Pusgadsimtu dievnams bija aizslēgts, bet diendienā to pieskatīja Marta Amona,
ilggadējā Meņģeles baznīcas priekšniece. Savukārt tā atjaunošana pagājušā
gadsimta astoņdesmito gadu beigās, pateicoties toreizējā kolhoza
"Meņģele" vadītāja Ivara Krampja sapratnei, ir uzskatāma par tuvā
Atmodas laika zīmi. Bet mākslas vēsturnieki 1846. gadā uzgleznoto un 1987. gadā
restaurēto Meņģeles baznīcas altārgleznu uzskata par vienu no nedaudzajām, kas
pieejama pētniekiem un var liecināt par akadēmiski izglītotā Rīgas gleznotāja
Georga Rūdolfa Kāringa, iespējams, latviešu izcelsmes mākslinieka radošo
rokrakstu.
Adrese: Ogres novads, Meņģeles pagasts, Meņģele
