Vērgales baznīca

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vērgales baznīcu 1597. gadā uzbūvēja toreizējais muižas īpašnieks, hercoga padomnieks, Aizputes pilskungs Gerhards fon Nolde.

“Ideju sagraut baznīcu, kuras pirmsākumi datēti ap 16. gadsimtu, šodien mēs vērtējam kā prātam neaptveramu barbarismu. Bet vēl 1985. gadā tā bija realitāte! Pensionētā vēstures skolotāja Mirdza Sīpola skaidri atceras to dienu Gorbačova valdīšanas laikā, kad bērni, nākot uz skolu, pamanījuši Vērgales baznīcas nojaukšanu. Grūti bijis tam noticēt. “Kad paziņojām to Kultūras ministrijai, briesmu darbi tika apturēti. Diemžēl no dievnama bija palikusi vien siena un torņa daļa, bet kapi ap baznīcu bija izpostīti. Tika aizsūtīta vēstule agrāk šeit kalpojušam mācītājam Arnoldam Ernstsonam, kurš dzīvoja ASV. Viņa vadībā tapa vēstules Raimondam Paulam, Sergejam Meirovicam, kā arī Anatolijam Gorbunovam un Liepājas rajona izpildu komitejai. Mērķis – panākt, lai postījumu atjauno. Sanfrancisko mītošais garīdznieks saorganizēja latviešu evaņģēliski luterisko draudžu locekļus, viņi sameta naudu. Mācītāja Ernstsona sievai Eiženijai, iecienītai ārstei, bija iekrājumi, un abi dzīvesbiedri ziedoja personīgos līdzekļus baznīcas atjaunošanai. 1991. gadā arhibīskaps Kārlis Gailītis iesvētīja jaunā dievnama pamatus”, tā raksta la.lv 2020.gadā.

1990.gadā “Londonas avīze” raksta: “Vērgales vietējās iestādes, parādīdamas savu zemcilvēcību, ar buldozeriem un traktoriem noārdījušas draudzes dievnamu, vienīgi atstājuši torni kapličas vajadzībām. Funkcionāri vēlāk no dievnama sakrāliem traukiem dzēruši vodku, un kristību trauks ciema izpildu komitejā izmantots papirosu pelniem. Šajā kauna darbā piedalījušies tikai partijnieki”.

1991.gada “Austrālijas latvietis” raksta: “Vērgales pagasta iedzīvotāji nolēmuši atjaunot sagrauto Vērgales baznīcu. Atbalstu jau apsolījis Vērgales draudzes bijušais mācītājs prāvests A. Ernstsons no ASV”.

1997.gada laikrakstā “Literatūra.Māksla.Mēs” raksta: “Vērgales baznīcas vārds uzreiz tika minēts kā labākais piemērs klusam, mērķtiecīgam darbam, ar kuru panākta pieminekļa atdzimšana no pilnīgām drupām. Vērgales luteriešu dievnams kā mūra celtne rakstos minēts jau 1597. gadā. Pēc nieka četriem gadu simtiem baznīca atjaunota no pilnīgas drupu kaudzes, kas presē salīdzināta ar zemestrīci. Piemineklis bija novests pilnīga sabrukuma stāvoklī, tādēļ var tikai apbrīnot uzņēmību un prasmi, ar kādu tas atjaunots”.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts (koordinātes - 56.712763, 21.179216 )

 

Vērgales muiža (Virginahlen)

 

                                                                (Muižas pils senāk)

                                                                   (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

13.gadsimta senrakstos vairākkārt pieminēta kuršu Kiligunda jeb ciems Vērgaļi (Virginare). 1574.gadā novadu hercogs Ketlers izlēņoja sava karaspēka pavēlniekam Noldem.

Bijusī Vērgales muiža piederēja baroniem fon Bēriem un muižas pils fasādi grezno šīs dzimtas metāla ģerbonu ciļņi. Pils celta 19. gadsimtā kā Ugāles barona Bēra pils vēlā klasicisma - ampīra stilā. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes. No 1837.gada tā ir Ugāles baronu medību pils.
Mūsdienās muižas pilī ir Vērgales pamatskola. Kalpotāju dzīvojamā ēkā — šodien pasts, klēts — kultūras nams, muižas pārvaldnieka dzīvoklis — pagasta padome, spirta brūzis — muzejs ar retu manteļskursteni. Muižas pārvaldnieks bija zaudējis tiesības dzīvot muižkunga mājā, jo apprecējis meiteni, kas strādāja Liepājas bordelī. Ap muižu 4 ha liels parks, no kura paveras gleznains skats uz dīķi un kanālu. Savukārt 2024.gadā skats no dīķa uz muižas pili ir izkropļots, jo dažu metru attālumā no ēkas cilvēki, kam nav izpratnes par vēsturiskām ēkām, izveidojuši sporta laukumu ar basketbola groziem, bet blakus basketbola grozam, šķiet, ka jau sen stāv nolikta smagās mašīnas piekabe bez izskaidrojama pielietojuma. Ar tādiem „papildinājumiem” ēkas fasādi fotografēt nav iespējams un arī skatīties uz to nav patīkami..

Nostāsti - Pie baznīcas atrodas piemiņas plāksne nelaimīgajiem mīlētājiem vācietim fon Stempelim, kurš bija atsūtīts uz muižu no Vācijas kā students-praktikants, un latviešu meitenei Annai Lazdiņai. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā vienā zārkā. Barona vecāki nav pieļāvuši, ka viņu dēlu gulda vienā zārkā ar zemnieci. Beigās notika vienošanās, ka gulda vienā kapā, bet atsevišķos zārkos. Kapu rotā uzraksts “Mēs citādi nevarējām”, kas uzlikts 1990.gadā. Viņu kaps tūlīt aiz kapsētas vārtiem – labajā pusē.

Tā laika presē (“Sadzīve”, 27.10.1912) notikums aprakstīts savādāk:

Otrdienas rītā barona Grotusa dzīvoklī muižkungs Kurts Stempels nošāva savu līgavu. Pēc tam turpat uz vietas iešāva pats sev lodi galvā un bija uz vietas beigts. Ataicinātais ārsts konstatēja abu nāvi. Stempela līgava esot kāda apkārtnes lauksaimnieka meita, 20 gadus veca. Stāsta, ka Stempels beidzamā laikā bijis nenormāls. Iesākta izmeklēšana.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgale (koordinātes - 56.698238, 21.198526 )

 

Vērgales baznīcas krogs

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Krogus ēkā 18.gadsimta 80-os gados darbojās skola, kuras mācību ilgums bija tikai 3 nedēļas un kura bija domāta iesvētītajiem bērniem.  Bērni te varēja palikt arī pa nakti. Apmācību veica krodzinieks Raudīte, kurš baznīcā pildīja arī ērģelnieka pienākumus. Brīvajā laikā apmācāmie bērni palīdzēja krodziniekam dažādos darbos – mazgāja traukus, pildīja alu pudelēs u.c.

2008.gadā liepajniekiem.lv ir raksts par šo krogus ēku: “Vecais Baznīcas krogs Vērgalē sagumst ar katru gadu vairāk. Lai gan skaistā un pamatīgā ēka atrodas ērtā vietā pie pašas Grobiņas – Ventspils šosejas, tā stāv tukša un neizmantota. Kaut logos vēl aizvien gozējas uzraksts “Pārtikas preces”, Grobiņas Kooperatīvās biedrības veikals te nedarbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Bet vecā kroga ēka aizvien vēl pieder Kooperatīvajai biedrībai. Logi vairākās vietās izsisti, durvis izlauztas, sienas nosēžas.

Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups vien noplāta rokas – pašvaldība neko nevar izdarīt, jo tai šis objekts nepieder. Taču žēl arī par to, ka iet postā skaista un vēsturiska ēka, kurā esot pat neliels manteļskurstenis. Sarunas ar Grobiņas Kooperatīvās biedrības valdes priekšsēdētāju Maigoni Almani notikušas, taču panākumiem tās nav vainagojušās. “Man katru gadu nākas viņam zvanīt, lai sakopj sava īpašuma apkārtni,” sacīja J.Vitrups.

Pagasta padomes priekšsēdētājs uzbur vīziju par viesu namu, ērtu ēstuvi, degvielas uzpildes staciju un automazgātavu šosejas malā. “Iedomājos, cilvēks izbrauc no putekļainā Ziemupes ceļa, piestāj nomazgāt auto un iedzert kafiju…” 0,7 hektārus lielais zemes gabals starp veco krogu un šoseju pieder pašvaldībai, taču esot plānots to izsolīt – pašvaldības funkciju pildīšanai tāds neesot nepieciešams, bet uzņēmīgs cilvēks varētu tur kaut ko izveidot.

Vismaz šogad nekas šajā objektā nav plānots, “Kurzemes Vārdu” informēja Grobiņas Kooperatīvās biedrības vadītājs M.Almanis. “Ja attīstīsies tūrisms, tad, jā, varbūt.” Tāpēc pagaidām vecā baznīcas kroga ēka vēl tāpat pastāvēšot. “Apkārtni mēs kopjam, vasarā zāli nopļaujam, negribam to nolaist pavisam,” viņš piebilda.  Līdz šim neviens arī neesot izteicis vēlmi šo objektu no Kooperatīvās biedrības iegādāties. Ja kādam tāda vēlme būtu, M.Almanis par to esot gatavs runāt.

Baznīcas krogs, kas atrodas blakus Vērgales baznīcai un kapiem, celts 17.gadsimta beigās, par šīs vietas pagātni pastāstīja Vērgales pamatskolas vēstures skolotāja un pagasta Novadpētniecības muzeja vadītāja Mirdza Sīpola. 18.gadsimta beigās tur notikušas arī iesvētāmo bērnu mācības, kur viņi apguvuši rakstīšanu, lasīšanu un Bībeles mācību. Bet brīvajā laikā iesvētāmie pie krodzinieka Raudītes lēja alu pudelēs. Starp abiem pasaules kariem tur bijis Patērētāju biedrības veikals, arī saieta nams. Arī padomju laikos ēkā bijis veikals. Pagājušā gadsimta 80.gados tur notikuši arī atjaunotās Vērgales draudzes dievkalpojumi. Kaut gan ēkai nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss, tā ir vērtīga vēstures liecība, un, protams, būtu žēl, ja tā aizietu bojā.”

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts, Vērgale (koordinātes - 56.698319, 21.198536 un apkārtne )