Vērgales muiža (Virginahlen)

 

                                                                (Muižas pils senāk)

                                                                   (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

13.gadsimta senrakstos vairākkārt pieminēta kuršu Kiligunda jeb ciems Vērgaļi (Virginare). 1574.gadā novadu hercogs Ketlers izlēņoja sava karaspēka pavēlniekam Noldem.

Bijusī Vērgales muiža piederēja baroniem fon Bēriem un muižas pils fasādi grezno šīs dzimtas metāla ģerbonu ciļņi. Pils celta 19. gadsimtā kā Ugāles barona Bēra pils vēlā klasicisma - ampīra stilā. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes. No 1837.gada tā ir Ugāles baronu medību pils.
Mūsdienās muižas pilī ir Vērgales pamatskola. Kalpotāju dzīvojamā ēkā — šodien pasts, klēts — kultūras nams, muižas pārvaldnieka dzīvoklis — pagasta padome, spirta brūzis — muzejs ar retu manteļskursteni. Muižas pārvaldnieks bija zaudējis tiesības dzīvot muižkunga mājā, jo apprecējis meiteni, kas strādāja Liepājas bordelī. Ap muižu 4 ha liels parks, no kura paveras gleznains skats uz dīķi un kanālu. Savukārt 2024.gadā skats no dīķa uz muižas pili ir izkropļots, jo dažu metru attālumā no ēkas cilvēki, kam nav izpratnes par vēsturiskām ēkām, izveidojuši sporta laukumu ar basketbola groziem, bet blakus basketbola grozam, šķiet, ka jau sen stāv nolikta smagās mašīnas piekabe bez izskaidrojama pielietojuma. Ar tādiem „papildinājumiem” ēkas fasādi fotografēt nav iespējams un arī skatīties uz to nav patīkami..

Nostāsti - Pie baznīcas atrodas piemiņas plāksne nelaimīgajiem mīlētājiem vācietim fon Stempelim, kurš bija atsūtīts uz muižu no Vācijas kā students-praktikants, un latviešu meitenei Annai Lazdiņai. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā vienā zārkā. Barona vecāki nav pieļāvuši, ka viņu dēlu gulda vienā zārkā ar zemnieci. Beigās notika vienošanās, ka gulda vienā kapā, bet atsevišķos zārkos. Kapu rotā uzraksts “Mēs citādi nevarējām”, kas uzlikts 1990.gadā. Viņu kaps tūlīt aiz kapsētas vārtiem – labajā pusē.

Tā laika presē (“Sadzīve”, 27.10.1912) notikums aprakstīts savādāk:

Otrdienas rītā barona Grotusa dzīvoklī muižkungs Kurts Stempels nošāva savu līgavu. Pēc tam turpat uz vietas iešāva pats sev lodi galvā un bija uz vietas beigts. Ataicinātais ārsts konstatēja abu nāvi. Stempela līgava esot kāda apkārtnes lauksaimnieka meita, 20 gadus veca. Stāsta, ka Stempels beidzamā laikā bijis nenormāls. Iesākta izmeklēšana.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgale (koordinātes - 56.698238, 21.198526 )