Tiņģeres vecā skola

 

                                                               (Skolas ēka senāk)

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tiņģeres skolas celtniecības darbus pabeidza 1876. gadā.

1926. gada 24.martā laikrakstā “Latvija” raksta: “Tiņģeres pamatskola uzbūvēta savā laikā ļoti slapjā stingra māla grunts zemes vietā. Tā nonākusi tik bēdīgā stāvoklī, ka vairākas reizes varam dabūt redzēt ierāpjamies skolotāju dzīvokļos un klašu telpās riebīgus rāpuļus – vardes, krupjus un ķirzakas. Skolai nav arī guļamtelpu. Skolēniem jebkuros laika apstākļos jāmēro pat 8 km kājām turp un atpakaļ, kas ļoti slikti atsaucas uz skolnieku veselibu un mācību gaitu skolā. Skolas tuvākā apkārtnē nav atrodams dzeršanai derīgs ūdens. Ir izraktas savā laikā divas akas, bet ūdens nav derīgs lietošanai. Tas ir ar ļoti lielu karbola piegaršu un skolniekiem jāiztiek ar lietus un sniega ūdeni. Šāds stāvoklis skolu telpu ziņā nav ilgāk vairs izciešams.”

1927. gadā skola pārceļas uz Tiņģeres pils telpām un 27. novembrī iesvēta jauno
Tiņģeres pamatskolu. 

Adrese: Talsu novads, Īves pagasts (koordinātes - 57.444531, 22.514840)

 

Jaunmuiža (Mazpastendes muiža, Klein-Postenden, Neuhof) Ģibuļu pagastā

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pastendes muižas pusmuiža. Pastendi, Kalešus un Jaunmuižu, spriežot pēc epitāfijas Talsu baznīcā, dibinājis Pastendes īpašnieks hercoga landmaršals Fīlips Heinrihs fon Hāns (1668—1740). Saglabājušās vairākas ēkas. Mūsdienās te izvietojusies Talsu mežniecība.

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Kurši (koordinātes - 57.223488, 22.497569 )

 

Bija reiz mājas - Uļitas, Ģibuļu pagastā

 

                                                                (Fotografēts 2014.gadā)

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

“Uļitas” bija mežsarga māja ar dvīņu klēti un kūti, šķūni, pirtiņu un dižozolu pagalmā. Celta 18.-19. gadsimtā. Te filmēta latviešu filma “Maija un Paija”.

Iebraucot Uļitu pagalmā, tikai skatoties 2014.gada fotogrāfijā, pēc lielajiem kokiem sapratu, kur atradusies mežsarga māja un arī to, ka senās, vēsturiskās ēkas vairs nav. Kā mēmi liecinieki palikuši tikai lielie pagalma koki un kāda saimniecības ēka, kuru kāds ir centies apmūrēt ar baltiem ķieģeļiem un blokiem, bet viens gals ir pilnībā sabrucis.

Skaista vieta, skaista apkārtne, kura varēja būt, bet kuras vairs nav. Pat ceļš uz šo vietu sāk jau aizaugt.

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.282781, 22.440964 )

 

Jaunpļavu pusmuiža

 

                                     (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas un Google foto)

1987.gada “Komunisma rīts” raksta: “Jaunpļavas - jau pats nosaukums rāda, ka šī apdzīvotā vieta radusies uz Engures ezeram atkarotajām zemūdens vai staignā krasta platībām. Tā kā Talsu tuvumā jau pastāvēja Pļavu ciems, tad šeit vārds Jaunpļavas patiešām īsti atbilda vietai un apstākļiem. Vēl pagājušā gadsimta beigās te bija pavisam nedaudz māju. Liekas gan, ka pirmais būvētājs būs bijis Rindzeles muižas īpašnieks Muhanovs Pēterpils, kurš 1875.gadā muižu nopirka no grāfa Lambsdorfa. Par viņu avīzē rakstīja: «Muhanova kungs lika daudz būvēt, daudz pārbūvēt, purvus grāvēt, mežus cirst un plēsumus taisīt; ar vienu vārdu sakot: tika uz visām pusēm, visās malās strādāts. Caur tam amatnieki un strādnieki labu naudu pelnīja, ar ko varēja sevi un savējos bez bēdām uzturēt. Tāpat arī saimnieki nopelnīja labu naudu caur materiālu pieskapēšanu un gatavas preces, kā stieģeļu u. t.j. pr. Aizvešanu». Katrā ziņā Muhanovs bijis ļoti enerģisks cilvēks un savas bagātības vairotājs, ja jau pēc astoņu gadu saimniekošanas par viņu deva tādu raksturojumu.
Tātad laikā no 1875. līdz 1883. gadam, kad saimniekoja šis muižkungs, tika arī uzbūvēta Jaunpļavu lopu muižiņa ar vagara un kalpu mājām, kūtīm, staļļiem un citām saimniecībai nepieciešamām celtnēm. Te, plašo zālienu vidū taču bija vispiemērotākā vieta Rindzeles muižas ganāmpulka mitināšanai. Atradās arī cilvēki, kuri nomāja zemi, cēla ēkas, iekopa savu saimniecību. Bazāni, Kažas, Spilvetnieki, Valki, Pēpas, Birkenberģi - vai tās nebija vienas no pirmajām saimniecībām Jaunpļavās? Jaunpļavas pamazām vien auga augumā gan cilvēku, gan māju skaita ziņā. Starp pirmo un otro pasaules kara laiku bijušas apdzīvotas jau 55 saimniecības. Bijuši vairāk nekā trīs simti iedzīvotāju, tagad vairs tikai 50 — 60, tā kā pēdējais laiks pienācis aicinājumam neaizmirst Jaunpļavas, neļaut tām aiziet bojā.”

No sarkaniem kieģeļiem celtās “Prātnieku” mājas bijušas Jaunpļavu pusmuižas pārvaldnieka Kristapa Frīdenberga ģimenes mājas. Viņš ar ģimeni apglabāts netālajos Skuju kapos. Ēkā atradusies arī pienotava. Pēc 1920.gada vienā ēkas galā iekārtoja skolu, lai bērniem nebūtu jābrauc 7 kilometrus uz Dzedriem vai Zenteni. Skolu slēdza 1955.gadā. Vēlāk ēkā bijis arī pasts un veikals. Savukārt māja “Jaunpļavas” nodegusi ugunsgrēkā. Tā bijusi pusmuižas kalpu māja ar klēti galā.

Adrese: Tukuma novads, Zentenes pagasts, Jaunpļavas (koordinātes - 57.205456, 23.054782 )

 

Eņģeļu muiža (Engelzeem)

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1913.gada “Kurländische Gouvernements Zeitung” sakarā ar Jaunpagasta mazās muižas Eņģeļmuižas īpašnieka Friča Pētera d. Melbikša nāvi tiek meklēti mantinieki.

Adrese: Talsu novads, Virbu pagasts, Eņģeļciems (koordinātes  - 57.150368, 22.625625 )

 

Balklāvu pusmuiža (Balklawen)

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1885.gada marta presē raksta par ugunsgrēku, kas izcēlies Balklāvu muižā. Tās arendators Ritenberga kungs stāsta, ka sadeguši rudzi, lini un lauksaimniecības tehnika. Uzskata, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Adrese: Tukuma novads, Cēres pagasts (koordinātes - 57.113540, 22.909558 )

 
 

Annahites stikla fabrika un medību pils (Annahütte) Stiklos

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                    (2015.gada foto)
 

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. Tās ir bijušas tik kvalitatīvas, lai šajā apkārtnē 1853. gadā barons Štrombergs atvērtu stikla ražošanas jeb „glāžu” fabriku, un šo vietu Puzes apkārtnē vēl līdz mūsu dienām sauc par Vecfabrīķi. Te ražoja pudeles, bet vēlāk galvenokārt logu stiklus. 1861.gadā uzņēmumā strādāja 48 cilvēki.

1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika citā vietā (Stiklos), jo vecajā vietā sāka izsīkt smilšu krājumi. Tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. Jaunā Stiklu fabrika celta pēc Puzenieku barona Grothusa pavēles. Līdz fabrikas celšanai šajā vietā uzbūvēja zāģētavu un smēdi (vietā, kur mūsdienās garāžas). Te gatavoja izejmateriālus fabrikas būvniecībai. Iesākumā fabrikai uzbūvēja divas koka ēkas tur, kur mūsdienās skola. Fabriku barons nosauca savas sievas Annas vārdā – par Annahiti.

1900.gadā fabriku pārpirka kāda angļu akciju sabiedrība. Sākoties 1.pasaules karam, 1915.gadā fabrika darbu pārtrauca.

1926. gadā Stiklu fabrikā izcēlies ugunsgrēks, kas nodarījis lielus zaudējumus un fabriku 1928. gadā nācās slēgt. Nodega abas fabrikas ēkas un sešas dzīvojamās ēkas. Par apdrošināšanas naudu tika uzcelta jauna stiklu fabrika – Rīgā, Sarkandaugavā. Visi vācu un čehu stikla meistari pārgāja strādāt uz Rīgas fabriku. Annahitē palika tikai zāģētavas.

1927.gada 15.februāra “Valdības vēstnesis” gan raksta: “Pagājušā gada 1.jūlijā galīgi nodega Ventspils apr. Puzes pag. Annahites stikla fabrika, kura nodarbināja vairāk kā 100 strādnieku. Enerģiskais fabrikas īpašnieks rosīgi ķērās pie fabrikas atjaunošanas, un nu jau visas fabrikas ēkas, noliktavas un dažas strādnieku dzīvojamās ēkas ir atjaunotas. Darbi fabrikā turpinās kā agrāk un cerams tos vēl drīzumā paplašināt.”

Līdz mūsdienām fabrika nav saglabājusies.

Ap 1900. gadu, kad fabriku pārpirka angļu akciju sabiedrība, turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas direktors Karlejs un pārvaldnieks Arvīds Rihters. To cēla no apaļiem baļķiem un tajā bijušas 15 istabas. Karlejam interesējusi astronomija, tādēļ tika izbūvēta arī neliela observatorija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā te atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

1905.gadā direktors Karlejs izveidoja strādnieku biedrību “Annahites klubs”, kurš darbojās jaunuzceltā kluba telpās. Te strādnieki varēja katru vakaru lasīt grāmatas, spēlēt biljardu. Strādniekiem bija divi orķestri, ansamblis, viņi spēlēja teātri. Fabrikas īpašnieks uzbūvējis arī vairākas citas ēkas – veikalu (tagad “Kļavziedi”), pirti (tagad “Upītes”), strādnieku dzīvojamo ēku (tagad meiteņu internāts), tagadējie “Klusumi” sākotnēji celti 1896.gadā kā smilšu kambaris, bet 1957.gadā uz vecajiem pamatiem uzcelta jauna ēka. Tagadējie “Ezerlīči” 1896.gadā celta kā smēde, bet pārbūvēta 1957.gadā. Tagadējā ēka “Cerības” celta kā kantora ēka 1897.gadā. Fabrikas laikā tur atradies arī medpunkts un aptieka.

Annahitē fabrikas laikā bija arī skola 40 latviešu un vācu bērniem. 1936.gadā te atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, bet 1946.gadā Ventspils Augļu koku skola. 1951.gadā izveidoja Lauksaimniecības mehanizācijas skolu, kura pēc tam pārcēlās uz Cīravu. 1954.gadā atver palīgskolu bijušajā zēnu internātā, bet 1961.gadā tiek pabeigta jaunās skolas ēkas celtniecība – Stiklu palīgskola.

Adrese:  Ventspils novads, Puzes pagasts, Stikli (koordinātes 57.324373, 22.261389 un apkārtne)