Annahites stikla fabrika un medību pils (Annahütte) Stiklos

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                    (2015.gada foto)
 

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. Tās ir bijušas tik kvalitatīvas, lai šajā apkārtnē 1853. gadā barons Štrombergs atvērtu stikla ražošanas jeb „glāžu” fabriku, un šo vietu Puzes apkārtnē vēl līdz mūsu dienām sauc par Vecfabrīķi. Te ražoja pudeles, bet vēlāk galvenokārt logu stiklus. 1861.gadā uzņēmumā strādāja 48 cilvēki.

1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika citā vietā (Stiklos), jo vecajā vietā sāka izsīkt smilšu krājumi. Tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. Jaunā Stiklu fabrika celta pēc Puzenieku barona Grothusa pavēles. Līdz fabrikas celšanai šajā vietā uzbūvēja zāģētavu un smēdi (vietā, kur mūsdienās garāžas). Te gatavoja izejmateriālus fabrikas būvniecībai. Iesākumā fabrikai uzbūvēja divas koka ēkas tur, kur mūsdienās skola. Fabriku barons nosauca savas sievas Annas vārdā – par Annahiti.

1900.gadā fabriku pārpirka kāda angļu akciju sabiedrība. Sākoties 1.pasaules karam, 1915.gadā fabrika darbu pārtrauca.

1926. gadā Stiklu fabrikā izcēlies ugunsgrēks, kas nodarījis lielus zaudējumus un fabriku 1928. gadā nācās slēgt. Nodega abas fabrikas ēkas un sešas dzīvojamās ēkas. Par apdrošināšanas naudu tika uzcelta jauna stiklu fabrika – Rīgā, Sarkandaugavā. Visi vācu un čehu stikla meistari pārgāja strādāt uz Rīgas fabriku. Annahitē palika tikai zāģētavas.

1927.gada 15.februāra “Valdības vēstnesis” gan raksta: “Pagājušā gada 1.jūlijā galīgi nodega Ventspils apr. Puzes pag. Annahites stikla fabrika, kura nodarbināja vairāk kā 100 strādnieku. Enerģiskais fabrikas īpašnieks rosīgi ķērās pie fabrikas atjaunošanas, un nu jau visas fabrikas ēkas, noliktavas un dažas strādnieku dzīvojamās ēkas ir atjaunotas. Darbi fabrikā turpinās kā agrāk un cerams tos vēl drīzumā paplašināt.”

Līdz mūsdienām fabrika nav saglabājusies.

Ap 1900. gadu, kad fabriku pārpirka angļu akciju sabiedrība, turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas direktors Karlejs un pārvaldnieks Arvīds Rihters. To cēla no apaļiem baļķiem un tajā bijušas 15 istabas. Karlejam interesējusi astronomija, tādēļ tika izbūvēta arī neliela observatorija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā te atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

1905.gadā direktors Karlejs izveidoja strādnieku biedrību “Annahites klubs”, kurš darbojās jaunuzceltā kluba telpās. Te strādnieki varēja katru vakaru lasīt grāmatas, spēlēt biljardu. Strādniekiem bija divi orķestri, ansamblis, viņi spēlēja teātri. Fabrikas īpašnieks uzbūvējis arī vairākas citas ēkas – veikalu (tagad “Kļavziedi”), pirti (tagad “Upītes”), strādnieku dzīvojamo ēku (tagad meiteņu internāts), tagadējie “Klusumi” sākotnēji celti 1896.gadā kā smilšu kambaris, bet 1957.gadā uz vecajiem pamatiem uzcelta jauna ēka. Tagadējie “Ezerlīči” 1896.gadā celta kā smēde, bet pārbūvēta 1957.gadā. Tagadējā ēka “Cerības” celta kā kantora ēka 1897.gadā. Fabrikas laikā tur atradies arī medpunkts un aptieka.

Annahitē fabrikas laikā bija arī skola 40 latviešu un vācu bērniem. 1936.gadā te atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, bet 1946.gadā Ventspils Augļu koku skola. 1951.gadā izveidoja Lauksaimniecības mehanizācijas skolu, kura pēc tam pārcēlās uz Cīravu. 1954.gadā atver palīgskolu bijušajā zēnu internātā, bet 1961.gadā tiek pabeigta jaunās skolas ēkas celtniecība – Stiklu palīgskola.

Adrese:  Ventspils novads, Puzes pagasts, Stikli (koordinātes 57.324373, 22.261389 un apkārtne)