Ludzas katoļu baznīca

 

                                                       (Baznīca līdz 1938.gada ugunsgrēkam)

     

                                                       (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Lai stiprinātu katoļticību, poļi 1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā. Tā bija majestātiska ēka ar 2 torņiem, 5 altāriem, bagātīgu liturģisko inventāru. 1938. gada 11. jūnijā tā nodega lielajā Ludzas ugunsgrēkā. Pēc tā dievkalpojumus sāka noturēt pagaidu telpās — ēkā, kas atradās blakus baznīcai.

1939. gadā Ludzas dekāns Jānis Gabrāns uzsāka jaunas baznīcas būvi, ko pārtrauca Otrais Pasaules karš, bet vēlāk, padomju okupācijas vara dievnama celšanas darbus aizliedza. Tāpēc dievkalpojumi turpināja noritēt iepriekš minētajās pagaidu telpās līdz 1958. gadam, kad šis nams nodega. Līdz 1963. gadam draudze pulcējās 1738. gadā celtajā oktogoniskas formas koka celtnē, bijušajā Karņicku kapličā. Tā kā tā sākotnēji bija paredzēta kā Karņicku dzimtas apbedījuma vieta, tā bija maza un nepiemērota draudzes dievkalpojumiem. Tāpēc 1959. gadā Ludzas dekāns P. Tumans uzsāka citas māla kleķa kapu kapličas, kas atradās aptuveni 300 metru no nodegušās baznīcas un Karņicku kapličas, paplašināšanu, nojaucot vienu sienu un no ķieģeļiem uzbūvējot divreiz lielāku telpu. No 1963. gada šeit noritēja draudzes dievkalpojumi, baznīcā bija divi sānu altāri, virs kuriem atradās Svētās Terēzijas un Vissvētākās Jēzus Sirds gleznas.

1989. gadā atļāva turpināt 1939. gadā iesākto baznīcas būvniecību, kas notika toreizējā dekāna Jāņa Buļa, vēlāk dekāna Oļģerta Aleksāna vadībā, palīdzot no Polijas uzaicinātam inženierim. Jaunās baznīcas konsekrācija noritēja 1995. gada 24. septembrī, ko veica toreizējais Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats, pirms tam novadot pēdējo svēto misi tās pašas dienas rītā vecajā dievnamā un vēlāk procesijā dodoties uz jauno baznīcu.

Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes karalienes statuja pie Ludzas baznīcas atklāta 1934.gada 24. jūnijā, statuju iesvētīja bīskaps J. Rancāns kā piemiņas zīmi ne­atkarīgās Latvija Republikas dibināšanas 16. gadskārtai. Uz statujas postamenta uzraksts “Regina Terrae Marianae, ora pro nobis!” (latīņu val. „Māras zemes Karaliene, lūdz par mums!”). Projektu izstrādāja un uzstādīšanas darbus vadīja ludzānietis, toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas students Leons Tomašickis, pieminekļa “Vienoti Latvijai” Rēzeknē autors.  Baznīckalna nogāzē ir uzstādīts memoriāls akmens Leonam Tomašickim. 

Adrese: Ludzas novads, Ludza, Baznīcas iela 54a (koordinātes - 56.547799, 27.729576 ) 

 

Pildas muiža (Pylda)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Par Pildas muižu periodikā grūti atrast kādu informāciju, kas pastāstītu kaut ko vairāk par muižu, tās dzīvi un īpašniekiem. Pārsvarā ir 1920-to un 1930-to gadu presē publicētā zemes gabalu pārmērīšanas informācija.

1925.gadā izdevumā “Nedēļa” apraksts par braucienu pa Ludzas apkārtni un cita starpā pieminēta arī Pildas muiža: “Pie Kivdaļu pusmuižas no Ludzas ceļa nogriežamas uz Pildu. Pa ceļam — kāda krietna upīte, pār kuru nav tilta. Andrejs sēžas vezumā un rati šļakstina ūdenī pāri upei. Pārbrauca gan. Tikai spainis, kurš ratu sānos pieākēts, nogrima dibenā un otrs trauks aizpeldēja pa straumei dziļumā. H. Riekstiņam vaiadzēja izģērbties un «zvejot» abus rokā, kas arī izdevās. Virzāmies tālāk. Pa ceļam kāds ciemnieks pastāsta, ka Nukšu pusmuižas «teirumā Jonu naktī gājuši rakt, izrakuši arī vecus medjus, brasļetus un steipas.» Šīs lietas no senkapenēm pārdotas Ludzā. Pieminekļu aizsardzības likumu Latgalē, redzams, tik pat kā nemaz neievēro. Izbraucam caur Pildas muižu. Priekšā atkal upe, pār kuru nav tilta.”

1959.gadā “Ludzas taisneiba” raksta: “Nomazgājuši dienas darba putekļus un paēduši vakariņas, daudzi Kaļiņina kolhoza jaunieši dodas uz kādreizējās Pildas muižas pusi, kur tagad ir Ņukšu ciema klubs.” 

Adrese: Ludzas novads, Ņukšu pagasts, Pilda (koordinātes - 56.471820, 27.748742 )

 

Prezmas katoļu baznīca

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Baznīca celta no 1856. līdz 1859. gadam. Pirmā ir bijusi koka baznīca, kuru 1781. gadā cēlis Francis Sokolovskis. 1858.gadā šo baznīcu nojauca, un tās vietā uzcēla ķieģeļu mūra baznīcu ar 2 torņiem. Bīskaps A.Simons 1897.gadā jaunuzbūvēto baznīcu konsekrēja apustuļu Sīmaņa un Jūdas godam.  

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.401477, 27.133634 ) 

 

Prezmas ūdensdzirnavas

 

                                   (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas un Paula Rudzīša foto)

                                                                             (Foto no Maltas muzeja)

Īpašnieks 1930-os gados V.Soltans, nomnieks V.Dedumets.

No ūdensdzirnavām mūsdienās palikušas tikai drupas, diezgan grūti pieejamas (ja iet no baznīcas puses) un vasarā gandrīz neko nevar apskatīt, jo viss aizaudzis ar kokiem.

Lai labāk būtu redzami dzirnavu mūri, izvēlējos arī vienu foto no Maltas muzeja mājas lapas.

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.399788, 27.129962 )

 

Prezmas muiža (Preźma, Presmas muiža)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Prezmas muižas kungu māja bija pārvērsta par īstu kunstkameru, kurā viesu apskatei bija eksponēts Staņislava Soltana gredzens, ordeņi un Lietuvas vojevodistes maršala zizlis – Tadeuša Kostjuško dāvana, vairākas zīda jostas, starp kurām bija arī karaļa Jana III zelta josta, medaļas, ordeņi, gredzeni, tabakas dozes un citas S.Soltana, L.Plātera un kņaza J.Ponatovska piemiņas lietas. (D.Bruģis “Historisma pilis Latvijā”)

Prezmas muižas parks, kurā atrodas ūdensdzirnavas, ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas tagad ir ārkārtīgi nekopta un aizaugusi. Parka īpašnieks dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs.

Laikraksts “Moras zeme” 1994.gadā raksta: “Rēzeknes rajona (bij. Maltas pag.) teritorijā jau 16.gadsimta dokumentos pieminēta Prezmas muiža, kurai Livonijas laikos piederējušas 2180 desetīnas zemes, 10 latviešu un 1 vecticībnieku sādža, mūra baznīca un latviešu draudzes skola. Prezmas muižas teritorijā bijusi arī Losu pusmuiža.”

Grāmatā “Poļu kultūra Latvijā” (1994) par muižu teikts: “Prezma piederēja no sākuma Brinkiem, tad Bergiem, vēlāk Borhiem, no kuriem savukārt 1714.gadā īpašumu iegādājās Jans Peresvet-Soltāns. Muižas ēka, visdrīzāk, attiecas uz šo laika posmu. Tā tika uzcelta izstiepta taisnstūra formā. Uz augsta apdzīvojama pagrabstāva bija vienstāva celtne, kurai piekļāvās divstāvu kvadrātveida spārns. 19.gadsimtā, acīmredzot, simetrijai, piebūvēja trīsasu spārnu. Muižas ēkas tika nopostītas 1. pasaules kara laikā. “

 

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.397489, 27.125405 )

 

Kastīres muiža (Koßtyr, Kostyrj)

 

                                                                   (1935.gada foto)

 

(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Kastīres muiža no 19.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta sākumam piederēja Žabu dzimtai, no kuras nākuši: poļu sacelšanās dalībnieks, ceļotājs N. Žaba (1805. – 1885.) un viņa brālis - izcilais kurdu valodas, literatūras un vēstures pētnieks A. Žaba (1800.-1894.). Žabu dzimtas kapenes atrodas Eikša kapsētā.

Muižas dzīvojamā ēka sagrauta 1944.gadā. Kādā 1937.gada ceļojumu aprakstā pieminēta arī simtgadīgu liepu aleja Kastīrē. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena padomju okupācijas laikā pārbūvēta ēka – muižas stallis, kurš celts 19.gadsimtā. Neticiet internetā pieejamai informācijai, kur laikam ar copy/paste viens no otra pārraksta staļļa adresi. Tas neatrodas 5.augusta ielā, bet gan Liepu ielā 12.

Adrese:  Preiļu novads, Rušonas pagasts, Kastīre, Liepu iela 12 (koordinātes  - 56.210507, 26.873414 ) 

Rušonas katoļu baznīca

                 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

16.gadsimtā tiek uzcelta pirmā Rušonas koka baznīca, kas bija viena no vecākajām Latvijā. Jaunu koka baznīcu Rušonā vecās baznīcas vietā 1677.gadā uzcēla jezuīti ar muižnieku Sokolovsku - Korabu atbalstu.
1766.gadā tās vietā Rušonas muižas īpašniece leva Selicka uzcēla jaunu koka baznīcu un klosteri, bet 1816.gadā par levas Selickas līdzekļiem ir uzcelta tagadējā Rušonas mūra baznīca. („Preiļu novads”, 1996)

Adrese: Preiļu novads, Rušonas pagasts, Rušona (koordinātes - 56.186121, 26.968133 )