Ludzas katoļu baznīca

 

                                                       (Baznīca līdz 1938.gada ugunsgrēkam)

     

                                                       (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Lai stiprinātu katoļticību, poļi 1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā. Tā bija majestātiska ēka ar 2 torņiem, 5 altāriem, bagātīgu liturģisko inventāru. 1938. gada 11. jūnijā tā nodega lielajā Ludzas ugunsgrēkā. Pēc tā dievkalpojumus sāka noturēt pagaidu telpās — ēkā, kas atradās blakus baznīcai.

1939. gadā Ludzas dekāns Jānis Gabrāns uzsāka jaunas baznīcas būvi, ko pārtrauca Otrais Pasaules karš, bet vēlāk, padomju okupācijas vara dievnama celšanas darbus aizliedza. Tāpēc dievkalpojumi turpināja noritēt iepriekš minētajās pagaidu telpās līdz 1958. gadam, kad šis nams nodega. Līdz 1963. gadam draudze pulcējās 1738. gadā celtajā oktogoniskas formas koka celtnē, bijušajā Karņicku kapličā. Tā kā tā sākotnēji bija paredzēta kā Karņicku dzimtas apbedījuma vieta, tā bija maza un nepiemērota draudzes dievkalpojumiem. Tāpēc 1959. gadā Ludzas dekāns P. Tumans uzsāka citas māla kleķa kapu kapličas, kas atradās aptuveni 300 metru no nodegušās baznīcas un Karņicku kapličas, paplašināšanu, nojaucot vienu sienu un no ķieģeļiem uzbūvējot divreiz lielāku telpu. No 1963. gada šeit noritēja draudzes dievkalpojumi, baznīcā bija divi sānu altāri, virs kuriem atradās Svētās Terēzijas un Vissvētākās Jēzus Sirds gleznas.

1989. gadā atļāva turpināt 1939. gadā iesākto baznīcas būvniecību, kas notika toreizējā dekāna Jāņa Buļa, vēlāk dekāna Oļģerta Aleksāna vadībā, palīdzot no Polijas uzaicinātam inženierim. Jaunās baznīcas konsekrācija noritēja 1995. gada 24. septembrī, ko veica toreizējais Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats, pirms tam novadot pēdējo svēto misi tās pašas dienas rītā vecajā dievnamā un vēlāk procesijā dodoties uz jauno baznīcu.

Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes karalienes statuja pie Ludzas baznīcas atklāta 1934.gada 24. jūnijā, statuju iesvētīja bīskaps J. Rancāns kā piemiņas zīmi ne­atkarīgās Latvija Republikas dibināšanas 16. gadskārtai. Uz statujas postamenta uzraksts “Regina Terrae Marianae, ora pro nobis!” (latīņu val. „Māras zemes Karaliene, lūdz par mums!”). Projektu izstrādāja un uzstādīšanas darbus vadīja ludzānietis, toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas students Leons Tomašickis, pieminekļa “Vienoti Latvijai” Rēzeknē autors.  Baznīckalna nogāzē ir uzstādīts memoriāls akmens Leonam Tomašickim. 

Adrese: Ludzas novads, Ludza, Baznīcas iela 54a (koordinātes - 56.547799, 27.729576 )