Prezmas katoļu baznīca

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Baznīca celta no 1856. līdz 1859. gadam. Pirmā ir bijusi koka baznīca, kuru 1781. gadā cēlis Francis Sokolovskis. 1858.gadā šo baznīcu nojauca, un tās vietā uzcēla ķieģeļu mūra baznīcu ar 2 torņiem. Bīskaps A.Simons 1897.gadā jaunuzbūvēto baznīcu konsekrēja apustuļu Sīmaņa un Jūdas godam.  

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.401477, 27.133634 ) 

 

Prezmas ūdensdzirnavas

 

                                   (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas un Paula Rudzīša foto)

                                                                             (Foto no Maltas muzeja)

Īpašnieks 1930-os gados V.Soltans, nomnieks V.Dedumets.

No ūdensdzirnavām mūsdienās palikušas tikai drupas, diezgan grūti pieejamas (ja iet no baznīcas puses) un vasarā gandrīz neko nevar apskatīt, jo viss aizaudzis ar kokiem.

Lai labāk būtu redzami dzirnavu mūri, izvēlējos arī vienu foto no Maltas muzeja mājas lapas.

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.399788, 27.129962 )

 

Prezmas muiža (Preźma, Presmas muiža)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Prezmas muižas kungu māja bija pārvērsta par īstu kunstkameru, kurā viesu apskatei bija eksponēts Staņislava Soltana gredzens, ordeņi un Lietuvas vojevodistes maršala zizlis – Tadeuša Kostjuško dāvana, vairākas zīda jostas, starp kurām bija arī karaļa Jana III zelta josta, medaļas, ordeņi, gredzeni, tabakas dozes un citas S.Soltana, L.Plātera un kņaza J.Ponatovska piemiņas lietas. (D.Bruģis “Historisma pilis Latvijā”)

Prezmas muižas parks, kurā atrodas ūdensdzirnavas, ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas tagad ir ārkārtīgi nekopta un aizaugusi. Parka īpašnieks dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs.

Laikraksts “Moras zeme” 1994.gadā raksta: “Rēzeknes rajona (bij. Maltas pag.) teritorijā jau 16.gadsimta dokumentos pieminēta Prezmas muiža, kurai Livonijas laikos piederējušas 2180 desetīnas zemes, 10 latviešu un 1 vecticībnieku sādža, mūra baznīca un latviešu draudzes skola. Prezmas muižas teritorijā bijusi arī Losu pusmuiža.”

Grāmatā “Poļu kultūra Latvijā” (1994) par muižu teikts: “Prezma piederēja no sākuma Brinkiem, tad Bergiem, vēlāk Borhiem, no kuriem savukārt 1714.gadā īpašumu iegādājās Jans Peresvet-Soltāns. Muižas ēka, visdrīzāk, attiecas uz šo laika posmu. Tā tika uzcelta izstiepta taisnstūra formā. Uz augsta apdzīvojama pagrabstāva bija vienstāva celtne, kurai piekļāvās divstāvu kvadrātveida spārns. 19.gadsimtā, acīmredzot, simetrijai, piebūvēja trīsasu spārnu. Muižas ēkas tika nopostītas 1. pasaules kara laikā. “

 

Adrese: Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, Prezma (koordinātes - 56.397489, 27.125405 )

 

Kastīres muiža (Koßtyr, Kostyrj)

 

                                                                   (1935.gada foto)

 

(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Kastīres muiža no 19.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta sākumam piederēja Žabu dzimtai, no kuras nākuši: poļu sacelšanās dalībnieks, ceļotājs N. Žaba (1805. – 1885.) un viņa brālis - izcilais kurdu valodas, literatūras un vēstures pētnieks A. Žaba (1800.-1894.). Žabu dzimtas kapenes atrodas Eikša kapsētā.

Muižas dzīvojamā ēka sagrauta 1944.gadā. Kādā 1937.gada ceļojumu aprakstā pieminēta arī simtgadīgu liepu aleja Kastīrē. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena padomju okupācijas laikā pārbūvēta ēka – muižas stallis, kurš celts 19.gadsimtā. Neticiet internetā pieejamai informācijai, kur laikam ar copy/paste viens no otra pārraksta staļļa adresi. Tas neatrodas 5.augusta ielā, bet gan Liepu ielā 12.

Adrese:  Preiļu novads, Rušonas pagasts, Kastīre, Liepu iela 12 (koordinātes  - 56.210507, 26.873414 ) 

Rušonas katoļu baznīca

                 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

16.gadsimtā tiek uzcelta pirmā Rušonas koka baznīca, kas bija viena no vecākajām Latvijā. Jaunu koka baznīcu Rušonā vecās baznīcas vietā 1677.gadā uzcēla jezuīti ar muižnieku Sokolovsku - Korabu atbalstu.
1766.gadā tās vietā Rušonas muižas īpašniece leva Selicka uzcēla jaunu koka baznīcu un klosteri, bet 1816.gadā par levas Selickas līdzekļiem ir uzcelta tagadējā Rušonas mūra baznīca. („Preiļu novads”, 1996)

Adrese: Preiļu novads, Rušonas pagasts, Rušona (koordinātes - 56.186121, 26.968133 )

 
                                  

Rušonas muiža (Rušonu muiža, Rušānu muiža, Ruschon, Ruszon)

 

                                                                     (1914.gada foto)

                                                                                  (1980-to gadu foto)
 

                                                           (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                                                     (2020.gada foto)
 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Rušonas muiža pirmo reizi minēta 1456.gadā. Muižas pils ir celta 1903. gadā. Īpašnieki Arnolds un Alfreds Zolondzi. Tā ir bijusi vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu un greznu koka verandu. Tā celta neorenesanses arhitektūras stilā un to iekļauj skaists parks, kurš gan gadu gaitā ir stipri nolaists. Rušonas katoļu baznīcu ar Rušonas muižu savieno 218 m gara liepu aleja, kura laika gaitā ir cietusi.  Garām muižai veda senais pasta ceļš Sanktpēterburga-Varšava.

Muižas kungu namu 2007.gadā sāk restaurēt, bet darbi notiek ļoti lēni. Vēl 2022.gadā notiek apkārtnes labiekārtošanas darbi.

1988.gada „Padomju jaunatne” raksta: „Preiļu rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas vasaras bāze izvietojusies bijušās Rušonas muižas ēkā (vēlāk tur atradās Skudrīšu astoņgadīgā skola). Te nu jāteic, ka pašreizējais muižas «īpašnieks», sporta skolas direktors Jevgeņijs Boļšakovs rūpes par arhitektūras pieminekļiem izprot visai avangardistiski. Parka pusē ēkai tiek būvēta klāt pilnīgi absurda piebūve, šķiet, ēdnīcas vajadzībām. Interesanti, vai direktors ir parakstījis obligāto saistībrakstu, kurā norādīti arhitektūras pieminekļa apsaimniekotāja pienākumi un tiesības?”

Adrese: Preiļu novads, Rušonu pagasts, Rušona (koordinātes - 56.187711, 26.973916 )

 

Kameņecas muiža (Kamieniec, Jaunaglonas muiža)

                                                            (Muižas komplekss senāk)

                                                                         (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Viens no pirmajiem muižas īpašniekiem ir Jozefs Seļickis. Pēdējais īpašnieks Mihaels Reuts.

Kungu māja būvēta 19.gadsimta otrajā pusē un lielā mērā pārbūvēta 20.gadsimta sākumā neogotikas stilā. Ēkai sākotnēji bija 3 stāvi, bet vēlāk to pārbūvēja. Ēkas sānos uzcēla iespaidīgu 7 stāvus augstu torni. Nama portiku balsta 4 kolonnas.

Kameņecas muiža atrodas Rušona ezera krastā. Pret ezeru vērstajā fasādē trīsstūrveida frontons, kura izskatu bojā vēlāka piebūve.

Pirmās Latvijas Republikas laikā (1928-1940) muižā bijusi pirmā sieviešu ģimāzija Latgalē. Par skolotājām strādājušas mūķenes no Austrijas, Bavārijas, Polijas un arī Latgales. Skolnieces – ticīgas jaunavas – audzinātas puritāniskā stingrībā, taču viņām nav bijis obligāti jākļūst par mūķenēm. Skolu slēdza, kad Padomju Savienība okupēja Latviju, mūķenes izdzenāja, dažu aizsūtīja uz Sibīriju. Pie skolas esošais krucifikss bija kā dadzis acīs “uzvarētājiem”. To uzdeva nojaukt, bet Latgalē neatradās neviens, kas to uzņemtos darīt. Drosminieku atrada Cēsu pusē. Viņš ceļā devās ar zirga vilktiem ratiem. Tie pa ceļam apgazās un krucifiksa ārdītājs krītot nositās. (izmantoti materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)

Padomju okupācijas laikā vairākām muižas kompleksa ēkām pievūvētas šausmīga izskata piebūves jeb uzbūvēts vēl viens stāvs.

Telpās apmēram līdz 2008. gadam bija tehnikums. Šajā laikā savas tiesības uz muižas ēku pieteica Aglonas bazilika. Tad mācību korpusu pārcēla uz jauno ēku, bet šī ēka stāvēja tukša. Pēc neilga laika slēdza arī jauno ēku. Tagad visa tehnikuma teritorija (gan jaunā, gan vecā) ir pamesta. Muižas pilij jau iebrucis jumts, arī citas ēkas ir briesmīgā stāvoklī. Teritorija aizaugusi.

Adrese: Preiļu novads, Aglonas pagasts, Jaunaglona (koordinātes - 56.161723, 27.011101 )