Mazrudbāržu muiža (Klein Rudbahren)

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vārves muižas pusmuiža. Pie šosejas uz ceļa, kas ved uz kādreizējās muižas teritoriju, neliels akmens arkas tiltiņš. Privātīpašumā iekšā nebraucu, bet iespējams, ka tur ir kāda māja saglabājusies no muižas laikiem.

Adrese: Ventspils novads, Vārves pagasts (koordinātes - 57.289472, 21.566866 )

 

Vārves un Zūru pagastu deportēto iedzīvotāju piemiņas akmens

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemiņas akmens veltīts 1941, 1945. un 1949.gadā padomju okupācijas režīma deportētajiem Vārves un Zūru pagastu iedzīvotājiem. Tas atrodas Vārves muižas teritorijā netālu no skatu laukuma pie Ventas.

Adrese: Ventspils novads, Vārves pagasts, Vārve (koordinātes - 57.306189, 21.562146 )

 

Vārves muiža (Warwen)

 

 

                                                                (Muižas pils senāk)

                                                                                 (Fotografēts 2020.gadā)
 

                                                  

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Namiņam vēl pavisam nesenā pagātnē bijis arī jumtiņš)

Vārves muižas pils ir pašā Ventas krastā. Reiz tā kalpojusi arī par padomju okupācijas armijas štābu. Jau vēlāk tika piebūvētas klāt vairākas jaunas ēkas. Muižā dažādās ēkās bijusi skola, ciema padome. Uz muižu ved liepu aleja, muižai pieguļ parks un no tā, tāpat kā no līdzās esošā skatu laukuma paveras skats uz skaistu Ventas upes līkumu.

1939.gada novembrī “Jaunākās ziņas” raksta: “Ventspils apriņķa vecākais M. Kampars vakar apskatīja bijušās Vārves muižas centra dzīvojamo ēku, ko vietējā pašvaldība grib iegūt savā īpašumā. Līdzšinējais mājas īpašnieks barons Firkss izceļojis uz Vāciju. Pārbūvējot bijušās muižas centra dzīvojamo ēku, tur varēs iekārtot telpas pagasta pašvaldībai, darbnīcas vietējai pamatskolai un dzīvokļus skolotājiem. “

Adrese: Ventspils novads, Vārves pagasts, Vārve (koordinātes - 57.308289, 21.561858 un apkārtne)

 

Pasiekstes vējdzirnavas

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

(2016.gada foto)

 

(2020.gada foto)

 

                                                                                     (1950-to gadu foto)
 

1958.gadā “Brīvā Venta” raksta: “ Protams, nevienam nepatīk iziet no mājas vējainā laikā, jo parasti tad ir auksti un nemīlīgi. Daudzi saka, lai labāk tāda vēja nebūtu. Taču bez vēja iztikt nevaram, un gadu desmitu un simtu laika gaitā mūsu senči vēju centās izmantot, lai tas veiktu dažādus darbus. Piemēram, buru kuģus, kuri kādreiz šķērsoja jūras un okeānus, uz priekšu virzīja vējš. Arī zemnieki centās vēja enerģiju izmantot un uzcēla dzirnavas, kuras darbināja vējš. Mūsu dienās, kad plaši attīstījusies zinātne un tehnika, kad tautas saimniecībā izmantojam atoma enerģiju, savu nozīmi nav zaudējusi arī vēja enerģija. To izmantojam gan elektrības ražošanai, gan citos nolūkos. Mūsu rajonā vēja enerģiju izmanto samērā maz. Taču, pabraukājot pa ciemiem, redzam, ka agrāk vējš bija galvenais enerģijas avots dzirnavu darbināšanai. No daudzajām vējdzirnavām pašlaik darbojas tikai 2 kolhozos «Staļina ceļš» un «Brīvā Venta». Nesen mēs pabijām kolhoza «Staļina ceļš» vējdzirnavās jeb, kā vietējie iedzīvotāji saka: Pasiekstes vējenēs. Šo nosaukumu dzirnavas ieguvušas vēl no muižniecības laikiem, kad Pasiekstes muižas teritorijā tās 1895. gadā uzcēla. Dzirnavu korpuss celts no dedzinātiem ķieģeļiem un ilgajā gadu desmitu gaitā nav nemaz bojājies. No tiem laikiem saglabājušies arī milzīgie koka zobrati, tikai sazobes ir atjaunotas. Dzirnavās, kuru augstums ir 15 metri, pašlaik strādā melderis Alfons Šēniņš. Viņš Latvijas laikā šīs vējdzirnavas iegādājās personīgā īpašumā, bet, nodibinoties kolhozam, apvienoja tās kopīpašumā (bloga autores piezīme – nebija jau citu variantu – vai nu brīvprātīgā piespiedu kārtā atdod savu īpašumu jeb tev to atņems tāpat un pašu aizsūtīs uz Sibīriju). Tagad regulāri vējainā laikā griežas dzirnavu spārni, kuru garums ir 12 metri, un pārstrādā graudus sabiedriskās saimniecības lopiem. Labā vējā varam pārstrādāt 2 tonnas, saka melderis Alfons Šēniņš. Tikai, kad iestājas bezvējš, malšanā nodarbinām traktoru. Uz jautājumu, vai vējdzirnavas mūsu dienās atmaksājas, melderis pastāstīja: Kāpēc lai tās neizmantotu, ja to uzturēšanai nav vajadzīgs izdot lielus līdzekļus. Piemēram, dzirnavu akmeņi kalpo piecus gadus. Arī pašlaik Rīgā mums lej jaunus. Šogad esam paredzējuši atjaunot arī 2 spārnus.”

1980.gadā izdotās grāmatas “Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors raksta: “1966. g. avīzē bija raksts par Pasiekstes dzirnavām pie Ventspils (Vārves pag.), ka tās esot bijušas vienas no pēdējām Latvijas republikā, jo tās apstājušās . . . tikai iepriekšējā gadā. Tālāk šai rakstā teikts: Vai nav laiks domāt, kā saglabāt vismaz dažas no vecajām vējdzirnavām kā celtniecības pieminekļus un mūsu lauku ainavas savdabīgu rotājumu? Jā, teikts jau labi, bet nu ir 1976. g., un, cik redzams, izdomāts nav nekas, tikai vecās vējdzirnavas sabrūk aizvien vairāk un vairāk. Gadās jau vēl tādas vējdzirnavas, kas maļ - un tas nu ir sevišķs retums - maļ, bet nevis ar vēja grieztiem spārniem, bet kāda cita dzinējspēka - motora vai traktora darbinātas. Un ienāk prātā, ka bērnībā no sava tēva mājām varēju redzēt griežamies trīs vējdzirnavas.”

Mūsdienās dzirnavas ir restaurētas. Iekārtots viesu nams un restorāns. 2020.gadā dzirnavas tiek arī pie jauniem spārniem. Šai vietai grūti pabraukt garām nepiestājot un nenobaudot kaut vai netipiski skaisto ainavu, jo Latvijā vējdzirnavas pierasts redzēt sabrukušas un pamestas. Bet vēl labāk šeit piestāt un nobaudīt izcili labo virtuvi par ļoti labām cenām.

Adrese: Ventspils novads, Vārves pagasts (koordinātes - 57.341063, 21.569443 )

 

Ūdrandes muiža (Udrennen, Drenden)

 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šķiet, ka mūsdienās tur nekas ievērības cienīgs saglabājies nav.

1923.gada “Latvijas lauksaimnieks” raksta: “Sēklas šķirošanas punkti Ventspils apriņķī ir ierīkoti pie vairākām lauksaimniecības organizācijam, piemēram, pie Zūru lauksaimneicības biedrības Ūdrandes muižā. Punkta pārzinis - lauksaimniecības biedrības priekšnieks F. Reinis. Tuvākā nākotnẽ, pēc šķirošanas izbeigšanas uz vietas, punkts tiks pārvietots uz Leču muižu.”

Žurnāls “Piensaimniecība un lopkopība” 1926.gadā raksta: “Pārventā atrodošās saimniecības, tā saucamā Ūdrandes muižas teritorijā, skaitā kādas 14, līdz šim mazu vērību piegriezušas lopkopības izkopšanai, resp. piensaimniecībai, kaut gan pagastā darbojas loppārraudzības biedrība un koppienotava. Dēļ šīs nevērības arī ienākumu maz.”

1931.gada presē aprakstīts arī kāds negadījums: “Piltenietis J. Rožkalns otrdienas naktī vienzirga pajūgā braucis no Ventspils mājās. Uz Tārgales ceļa Ūdrandes muižas tuvumā viņam uzdrāzies virsū kāds automobīlis. Pajūgs ietriekts dziļā grāvī, kurā zirgs noslīcis. Rožkalns ievainots. Automobīlis aizbēdzis.”

Adrese: Ventspils novads, Piltenes pagasts (koordinātes - 57.280427, 21.619583 )

 

Gārzdes skola (Zūru skola)

 

                                                   (Fotografēts 2008.gadā, Laimas Gūtmanes foto)

                                                                                     (2022.gada foto)

Agrāk skola dēvēta par Zūru pamatskolu, bet laikam kaut kad padomju okupācijas laikā pārdēvēta par Gārzdes skolu. Pagaidām neesmu “izbūrusies” cauri vēstures rakstiem un par šo vietu nav skaidrības, jo Zūras tomēr ir vienā Ventas krastā, bet Gārzde un Gārzdes skola otrā krastā. Tilta tur nav. Grūti saprast, kurā mirklī kura vieta pārdēvēta par ko citu, kurā brīdi kas ar ko apvienots, jo te figurē gan Ventava (kas kaut kad bijusi arī Druvas) un Vārve, gan Zūras un Gārzde.

Pēc 1938.gada Izglītības ministrijas datiem, Zūrās tolaik bijušas 3 pamatskolas - Zūru I pakāpes pamatskola ar 47 skolēniem, Zūru 6-klašu pamatskola ar 66 skolēniem un Zūru vācu pamatskola ar 36 skolēniem. Kopā 149 skolēni.

“Latviežu Avīžu” 1836. gada gājumā atrodams Landzes mācītāja V. Kalmeijera ziņojums, ka viņš minētā gada 29. janvārī iesvētījis Zūru pagasta skolu. Skolu cēlis Zūru dzimtskungs grāfs Lambsdorfs, sava tēva prātu paklausīdams, lai Zūru pagasta bērni bez maksas tiktu prātā apgaismoti un iegūtu labas, derīgas zināšanas. Tas pats dzimtskungs gādājis arī par Cīravā izmācīti skolotāju Hagenfeldu. Jau no paša sākuma skolā mācīti 138 skolēni. (Ventas balss, 05.11.1936)

1939.gada “Jaunākās ziņas” raksta: “Zūru pag. pamatskolai Zūru pagasta valde nolēmusi pieprasīt pašvaldības vajadzībām vāciešu atstāto Zūru pamatskolas ēku ar vienu hektāru zemes. Šai namā pašvaldība nodomājusi iekārtot telpas pagasta 6-kl. pamatskolai.”

2015.gada “Ventas balss” sludina par izsoli - Gārzdes skola Piltenes pagastā izsolē nonāks jau trešo reizi, sākumcena būs 5920 eiro. Savukārt tā paša gada vestnesis.lv ziņo, ka “Piltenes pagasta Gārzdes skola izsolē tiek piedāvāta atkārtoti, sākumcena – 11 840 eiro.”

Šobrīd (2022.gadā) skolai apkārt sēta ar uzrakstu pie vārtiem, ka privātīpašums. Teritorijā daudz lielu koku, kuri aizsedz skatu un apgrūtina vēsturiskās ēkas nofotografēšanu.

Adrese: Ventspils novads, Piltenes pagasts (koordinātes - 57.270837, 21.655400 )

 

Virziķu muiža (Wersicken, Wersiken, Wirsihken)

 

                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ventspils Vācu kultūras biedrības darbiniece Ilga Bernica, stāstot par savu bērnību, cita starpā arī saka: “Mūsu ģimeni ar četriem bērniem izvietoja netālu no Landzes baznīcas “Aizupju” mājās. 1941.gadā , kad ienāca vācieši, varējām pārvietoties uz Virziķu muižu, ko krievi jau bija piecūkojuši. 1942.gada pavasarī apmetāmies muižas ērberģī kā pēdējie nabagi. Vecāki ļoti smagi strādāja un mamma no pārpūles nomira 1943.gada 28.februārī.”

Izdevumā “Ventspils novadnieks” 2014.gadā raksts par veco cilvēku aprūpi Ventspils novadā un samariešu kustību. Tur tiek apmeklēta arī kāda kundze gados Rasma, kura dzīvo Virziķu muižā. Neliels citāts no raksta: “Šo te māju, kurā dzīvoju, Ulmaņlaikos par labu darbu piešķīra ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam. Pēc viņa nāves ministra ģimene emigrēja, bet pēc tam, kad nokārtoja īpašuma tiesības, ēku mantoja viņa dēls. Jā, es dzīvoju Meierovicu īpašumā, bet dzimusi esmu Piltenē. Esmu izaugusi lielā ģimenē, bijām astoņi bērni. Uz Virziķu muižu pārcēlāmies, kad man bija 3 gadiņi un nodzīvoju līdz 22 gadu vecumam. Otrreiz atgriezos, kad saslima viena no māsām.”

2022.gadā māja izskatās neapdzīvota, saimniecības ēkas ieaugušas nezālēs un brikšņos gandrīz neredzamas.

Adrese: Ventspils novads, Piltenes pagasts (koordinātes - 57.244261, 21.623479 )