Cecīļu iezis (Sesīļu iezis)

 

                                                                    (V.S. foto)

Kumadas kreisajā krastā, apmēram 1 km augšpus Kumadas ietekas Amatā atrodas Cecīļu klintis, kas ir vairāk kā 10 m augstas un nepilnus 100 m garas. Tajās redzamas nelielas nišas - tā sauktie Velna kambari. Apmēram  100 m lejpus Cecīļu klintīm, Kumadā, no labā krasta puses, ietek neliels strauts - Dančupīte, kuras kreisajā krastā atrodas apmēram 6 m gara ala ar divām ieejām.

Teika stāsta, ka Cecīļu ieža alās dzīvojis velns ar divām raganām. Katru pusnakti viņi dejojuši ieža priekšā. Kādu reizi ļaudis velnu nokaitinājuši. Viņš gribējis Kumadu aizbērt. Velns paņēmis veselu klēpi smilšu un nesis uz upi. Te “Cecīļos” iedziedājies gailis. Velns sabijies un meties alā iekšā. Smiltis izbirušas pretī  “Velna kambara” iezim, veidojot nelielu uzkalniņu. No tā laika velns šai vietā neesot manīts un ļaudis nebiedējot.

Cecīļu iezis atrodas Cecīļu dabas takas teritorijā.

Adrese: Amatas novads, Drabešu pagasts (koordinātes: takas sākums - 57.218040, 25.166197, iezis - apm. 57.219725, 25.162015 )

Buļu iezis

 

                                                                   (V.S. foto)

Ap 110 m gara un līdz 30 m augsta krauja ar smilšakmens atsegumu tās piekājē, kuru vidusdaļā pāršķēlusi nišveidīgā  Lielā Buļu ala. Atsegumā ir izveidojušās vēl divas Buļu alas un Adamaita ala. Atrodas Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā. Adamaita ala esot bijusi aizgruvusi un atrakta  1986.gada augustā. 

Adrese: Krimuldas novads, Krimuldas pagasts  (koordinātes -57.275003, 24.949094 )

Springšļu ūdensdzirnavas (Sprinkšļu ūdensdzirnavas)

 

                                               (Dzirnavas un to apkārtne pirms atjaunošanas)

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Paltmales muižai piederošas ūdensdzirnavas. Pēdējais īpašnieks kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu te grasījies būvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sācies Otrais pasaules karš, viņi emigrējuši un no tā laika nekādu ziņu par sevi vairs nav devuši. “Pagājušā gadsimta 70. gados “Springšļu dzirnavās” bija fabrikas “Komēta” filiāle, kur ražoja apavu liestes, un vecie līgatnieši dzirnavas saukuši par tupeļu fabriku. Te gan notika ražošana, gan dzīvoja arī strādnieki. Kad fabriku likvidēja, īpašums palika novārtā. Ko vien varēja, apkārtējie nojauca un aiznesa. 2005.gadā dzirnavas iegādājās Viviāna Zipa un izdeidoja te viesu namu.

Lai gan jau šobrīd “Springšļu dzirnavu” komplekss ir gana iespaidīgs ar viesu istabām un banketu zāli simts viesiem un pirti, top projekts saimniecības ēkas pārvēršanai SPA iestādē. Ir iecere atjaunotajā dzirnavu kanālā daļēji ielaist ūdeni un izveidot pastaigu taku gar upi, kas savienotos ar “Latvijas valsts mežu” izveidoto Līgatnes upes taku.

1939.gada “Valdības vēstnesis” raksta: “Vienpersonīgs tirgotājs, 1867.gada 21. janvārī Rīgā dzim. Ernests Zālīte, dzīvo Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās. Uzņēmuma darbība atklāta 1906. gadā. Uzņēmumi: a) vilnas apstrādāšana, vērptuve un krāsotava, un b) tupeļu zoļu un kurpnieku liestu darbnīca, atrodas Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās.”

1946.gada “Darba balss” cita starpā raksta: “Vairāk kā puse no visiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ieslēgušies savstarpējā socialistiskā sacensībā, ir lauku dzirnavas. Darba plānu ar uzviju izpildījis arī otrs Līgatnes pagasta rūpniecības uzņēmums ”Sprinkšļu koka tupeļu fabrika (vadītājs b. Jānis Miķelsons), sasniedzot 127%.”

Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts (koordinātes - 57.143030, 25.139294 )