(Dzirnavas un to apkārtne pirms atjaunošanas)
(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
Paltmales muižai piederošas ūdensdzirnavas. Pēdējais īpašnieks kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu te grasījies būvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sācies Otrais pasaules karš, viņi emigrējuši un no tā laika nekādu ziņu par sevi vairs nav devuši. “Pagājušā gadsimta 70. gados “Springšļu dzirnavās” bija fabrikas “Komēta” filiāle, kur ražoja apavu liestes, un vecie līgatnieši dzirnavas saukuši par tupeļu fabriku. Te gan notika ražošana, gan dzīvoja arī strādnieki. Kad fabriku likvidēja, īpašums palika novārtā. Ko vien varēja, apkārtējie nojauca un aiznesa. 2005.gadā dzirnavas iegādājās Viviāna Zipa un izdeidoja te viesu namu.
Lai gan jau šobrīd “Springšļu dzirnavu” komplekss ir gana iespaidīgs ar viesu istabām un banketu zāli simts viesiem un pirti, top projekts saimniecības ēkas pārvēršanai SPA iestādē. Ir iecere atjaunotajā dzirnavu kanālā daļēji ielaist ūdeni un izveidot pastaigu taku gar upi, kas savienotos ar “Latvijas valsts mežu” izveidoto Līgatnes upes taku.
1939.gada “Valdības vēstnesis” raksta: “Vienpersonīgs tirgotājs, 1867.gada 21. janvārī Rīgā dzim. Ernests Zālīte, dzīvo Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās. Uzņēmuma darbība atklāta 1906. gadā. Uzņēmumi: a) vilnas apstrādāšana, vērptuve un krāsotava, un b) tupeļu zoļu un kurpnieku liestu darbnīca, atrodas Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās.”
1946.gada “Darba balss” cita starpā raksta: “Vairāk kā puse no visiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ieslēgušies savstarpējā socialistiskā sacensībā, ir lauku dzirnavas. Darba plānu ar uzviju izpildījis arī otrs Līgatnes pagasta rūpniecības uzņēmums ”Sprinkšļu koka tupeļu fabrika (vadītājs b. Jānis Miķelsons), sasniedzot 127%.”
Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts (koordinātes - 57.143030, 25.139294 )