Ap 110 m gara un līdz 30 m augsta krauja ar smilšakmens atsegumu tās piekājē, kuru vidusdaļā pāršķēlusi nišveidīgā Lielā Buļu ala. Atsegumā ir izveidojušās vēl divas Buļu alas un Adamaita ala. Atrodas Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā. Adamaita ala esot bijusi aizgruvusi un atrakta 1986.gada augustā.
Adrese: Krimuldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes -57.275003, 24.949094 )
Paltmales muižai piederošas ūdensdzirnavas. Pēdējais īpašnieks kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu te grasījies būvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sācies Otrais pasaules karš, viņi emigrējuši un no tā laika nekādu ziņu par sevi vairs nav devuši. “Pagājušā gadsimta 70. gados “Springšļu dzirnavās” bija fabrikas “Komēta” filiāle, kur ražoja apavu liestes, un vecie līgatnieši dzirnavas saukuši par tupeļu fabriku. Te gan notika ražošana, gan dzīvoja arī strādnieki. Kad fabriku likvidēja, īpašums palika novārtā. Ko vien varēja, apkārtējie nojauca un aiznesa. 2005.gadā dzirnavas iegādājās Viviāna Zipa un izdeidoja te viesu namu.
Lai gan jau šobrīd “Springšļu dzirnavu” komplekss ir gana iespaidīgs ar viesu istabām un banketu zāli simts viesiem un pirti, top projekts saimniecības ēkas pārvēršanai SPA iestādē. Ir iecere atjaunotajā dzirnavu kanālā daļēji ielaist ūdeni un izveidot pastaigu taku gar upi, kas savienotos ar “Latvijas valsts mežu” izveidoto Līgatnes upes taku.
1939.gada “Valdības vēstnesis” raksta: “Vienpersonīgs tirgotājs, 1867.gada 21. janvārī Rīgā dzim. Ernests Zālīte, dzīvo Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās. Uzņēmuma darbība atklāta 1906. gadā. Uzņēmumi: a) vilnas apstrādāšana, vērptuve un krāsotava, un b) tupeļu zoļu un kurpnieku liestu darbnīca, atrodas Līgatnes pag. Springšlu dzirnavās.”
1946.gada “Darba balss” cita starpā raksta: “Vairāk kā puse no visiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ieslēgušies savstarpējā socialistiskā sacensībā, ir lauku dzirnavas. Darba plānu ar uzviju izpildījis arī otrs Līgatnes pagasta rūpniecības uzņēmums ”Sprinkšļu koka tupeļu fabrika (vadītājs b. Jānis Miķelsons), sasniedzot 127%.”
Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts (koordinātes - 57.143030, 25.139294 )
Piemineklis Jelgavas Meža (Nikolaja) kapos angļu karavīriem un jūrniekiem, kas krituši vai miruši Latvijas teritorijā laikā no 1916.gada līdz 1919. gadam. Tas ir 4 metrus augsts, izveidots no betona angļu kara krusta formā, atklāts 1924. gada 9. novembrī. Tas izdzīvojis padomju okupācijas laikus un pēc tiem, ievērojot agrāko gadu tradīcijas, to novembrī turpina apmeklēt Lielbritānijas vēstniecības pārstāvji, lai noliktu pie tā ziedus.
“Latvijas kareivis” 1938.gada 12.novembrī raksta: “1924.gadā savāca un Jelgavas Nikolaja kapos apglabāja 36 pasaules kara laikā vācu gūstā Zemgalē un Kurzemē mirušos Lielbritānijas karavīrus un iesvētīja viņiem pieminekli. Pasaules kara pamiera noslēgšanas dienā — 11. novembrī ik gadus Jelgavā no Rīgas ierodas Lielbritāni jas sūtnis un Latviešu-britu biedrības un kluba vadība, lai noliktu vainagus pie an gļu karavīru pieminekļa un arī pie Jelgavas atbrīvošanas cīņās kritušo latviešu karavīru brāļu kapu pieminekļa tanī pašā kapsētā. Vakar kritušo karavīru godināšana bi ja ļoti svinīga. Jelgavā ieradās Lielbritā nijas sūtnis C h. W. Orde, militārais atašejs pulkv. Krokstons S. Wels, Latviešu-britu biedrības priekšnieks N. Malta, Latviešu-britu kluba priekšnieks V. Merfijs, Britu kluba priekšnieks K. Millers u. c. Kapsētā bija nostājusies 3. Jelgavas kājnieku pulka goda sardze ar orķestri. Pie abu tautu brāļu kapu krustiem un piemiņas plāksnēm dega sveces un pieminekļi bija rotāti baltiem rudens ziediem. Īsus dievvārdus noturēja Rīgas anglikāņu draudzes mācītājs P. Lintons un Jelgavas Nikolaja draudzes mācītājs O. Krauls. Pie abiem — angļu un latviešu karavīru pieminekļiem vainagus nolika sūtnis Ch. W. Orde, 3. Jelgavas kājnie ku pulka komandieris pulkv. Apsītis, Latviešu-britu biedrības un abu klubu priekšnieki un Latviešu-britu biedrības Jelgavas nodaļas priekšniece I. Geikina.”
Adrese: Jelgava, Meža kapi (koordinātes - 56.626020, 23.753627 )