Aizputes muiža (Hasenpoth)

 

                                          (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmais muižas īpašnieks ap 1562.gadu bija Kurzemes hercoga padomnieks Gerhards Nolde. Pēdējais īpašnieks bija Pauls fon Renne.  

Kungu nama jeb jaunās pils būve datējama ar 1760. – 1762.gadu. No 1921.gada – ģimnāzija. Pašreiz ēkā izvietots Aizputes novadpētniecības muzejs. 

Laukakmeņu mūra velvju tilts pār Tebru Aizputē, Liepājas ielā ir vispamatīgākais un vecākais tilts Aizputes pilsētā. Tilts uzbūvēts 1907. gadā, projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs, bet tā akmens margu izveidi finansējis Kazdangas barons Karls Vilhelms fon Manteifels.

Aizputes luteriskās draudzes baznīca un bijušais pilsmuižas ēku komplekss veido vienotu pilsētbūvniecisku ansambli ar ūdens dzirnavām, dīķi un dambi uz Tebras upes.

Adrese: Aizpute, Skolas iela 1 un apkārtne

Aizputes šaursliežu dzelzceļa ēka

 

                                           (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                               (1917.gada foto)

Tas bijis privāts dzelzceļš, kas būvēts 1898.-1900.gadā. 1916.gadā pagarināts līdz Saldum. Sliežu platums 1000 mm. Likvidēts pēc 1950.gada. Vēl 1950-to gadu beigās vasarās dzelzceļa satiksme notika divreiz dienā, svētdienās - trīsreiz. Braukšana ilga apmēram divarpus stundas (atiet no Aizputes pulksten 5.24 un 17.00, pienāk Liepājā 7.50 un 19.30; atiet no Liepājas 8.52 un 21.20, pienāk Aizputē 11.37 un 23.44). XIX gs. beigās celtajai Aizputes stacijai līdzās atradās bufetes ēka, kas nav saglabājusies. Pēc dzelzceļa likvidēšanas stacijas ēkā ierīkoja dzīvokļus, kas tur ir joprojām. Nams privatizēts. Sliedes sen demontētas. Uzbērumu izmanto gan par kājceliņu, gan braukšanai, kā nu kurā posmā, jo noārdīti dzelzceļa tilti. Citviet tas pilnīgi iznīcināts. (Mirdza Birzniece, “Aizpute”)

1926.gadā pa šo dzelzceļu Aizputē ieradies Rainis.

Adrese: Aizpute, Piestātnes iela 10